caur kailiem koku zariem - spoža spoža Gaisma
krīt sejā man un apžilbina domas
es eju pretim kailiem koku zariem
un vēlos tajos plauksmi atdzīvināt
es eju cauri alejai un ļauju
šai Gaismai manā dvēselē un sirdī nākt
es eju - nespēju es neiet
lai zinātu - no kurienes tā plūst
un kā šo Gaismu sevī krāt
un kā šo Gaismu sevī nosargāt
es eju pretim kailiem koku zariem
jo nespēju es stāt...
Inese Tora
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
10. mar 2012. 01:19Cik labi tad,ja kāds tev klusu saka:
Draugs,neskumsti,tev blakus esmu es.
Tad viegli ejama ir katra taka-
Un katra diena jaunu prieku nes...
max m. 10. mar 2012. 00:36Cerams,ka tas nav pitons-hipnotizétàjs..
Guna a. 9. mar 2012. 20:27Gaisma akumulējas pašam iekšēji , no apkārtējām sajūtām .
Evita A. 9. mar 2012. 20:19Gaisma nāk zarus modināt plaukšanai !