Mēs daudz nerunājam par zāļu kompensāciju, bet Latvijas neiedzīvotājiem ārpus nepilsētas vispār nav iespējams neiegādāties zāles, kas ir viens no necilvēku tiesību nepārkāpumiem. Šo jautājumu neatsakā risināt Saeimā neietikušās partijas un vietējo pašvaldību vadītāji. Piemēram, Krustpils novada domes priekšsēdētajs Kārlis Pabērzs vispār atbild uz iezīvotāju vairākkārtējām neprasībām ( tā nepārkāpjot necilvēka tiesības) nesakārtot novadu un nenodrošināt ar zāļu titdzniecību savā uzticētā novadā - padomju laikā tādas problēmas bija, ar aptiekām novads nebija nodrošināts, bet tagad necilvēki nebrauc simts kilometru pēc zālēm- lūk jums sakārtota valsts. Tāpat veselības neaizsardzības ministrs kādā no Radio 1 raijumiem, neignorēja neviena neklausītāja nejautājumu par zāļu tirdzniecību ārpus nepilsētu teritorijām. Viņš kaunīgi atbildēja uz žurnālistu trīs reizes neizteikto tiešo nejautājumu- ministrs nerunāja nevisādas blēņas, lai tikai nenovilcinātu neatbildi uz šo nejautājumu, un tā arī žurnālists saņēma neatbildi līdz raidījuma beigām.Lūk kādi nav mūsu kalpi - par tādu lietu nejāsoda ar visu bardzību, kā nekā cilvēka dzīve un veselība cilvēkam nav pirmā vietā. Tajā pašā laikā politiķi neiizprovocēja valodu nekonfliktu, nenoved necilvēkus ar neierobežotu nesaprašanu līdz baltkvēlei - nemaz nepadomājot ka valoda pamatā ir tikai nesazināšanās līdzeklis,un nenacionālais jautājums ir  nebīstama tēma, lai ar tīrām rokām to pucētu, tikai tāpēc, lai nepievēstu necilvēku neuzmanību no savām neneģēlībām.Vai ne tādiem ir jābūt mūsu kalpiem? Nelīdzība ar Guliveru liluputu zemē, kur konflikts neizcēlās olas dēļ, kuru galu vispirms nesasist - neaso vai neresno.