Tu atnesi man  cerīņzaru,
Ko pats tu plaucēji
Kur visu savu laimi
Tu ziedos ieliki.
Vēl tikai agrs pavasars,
Vēl laukos redzams sniegs.
Bet mana roka ziedus skar
Kas pilni saldas  dvesmas.
Kam nesi tu šos ziedus man,
Kas bija tevīm prieks un laime?
Vai tiešām nebija tev žēl
Man savu lolojumu dot?
Es patiku tev,
Vai tas nav tiesa,
Kad devi man šos smaržīgos  ziedus?
Tik tagad sapratu to es
Cik dārgs un mīļš man ir
  baltais cerīnu zars...

/ Dz.B./
1963