Gribēju vien pabrīdināt, ka infarkts...piezogas tā nemanāmi...Reizēm.
  Pats domā, kas par lietu, kāpēc slikti jūtos...Ieteikums- pārbaudi savu
  veselību. Mediķi ik gadu iziet dispanerizāciju, bez kuras nav atļauts strādāt, bet nemediķi- viss pašplūsmē...
  Paldies par atbildēm un sapratni! Lai jauka diena!

Te ir mans skaidrojums, par šo tēmu  >>> http://www.amigos.lv/lv/blogs?id=369786

infarku var arī nejust, ja vieglā veidā (nezinu kā precīzi uzrakstīt)
ja smagāk, tad ir tāda sajūta ka krūtīs kaut kas saplīsis un atrodas it kā citā frekvencē, vēlams 1 vi 2 nedēļas gultas režīms...
P.S. ...vieglā formā mūsdienās daudziem ir infarkts, ko izraisa pārdzīvojumi parsituāciju Lv,... un daudzi nemaz ar nenojauš, ka pārdzīvojis infarktu...

Kuku..khmmm..vai Tu ko gribēji bilst par sievietēm?   

         Tas jau tieši ir jautājums mediķiem, kāpēc plaši jo plaši tiek runāts par audzēju izcelsmi, par to kā kaut kur uz DNS spirāles iecirkņa, kas atbild par šūnas augšanu  mēdz apmesties, kāds specifisks vīrus un notiekās nepārvarama šūnas augšana.  Sarakstītas ir neskaitāmas gēnu inženierijā,  molekulārajā bioloģijā grāmatas, kur šis viss tiek iztirzāts, bet miokarda infarkta, smadzeņu insulta, spontāno abortu, ārpusdzemdes grūtniecība, neauglības  utt...   cēloņsakarībās visas pasaules mediķi ar zinātniekiem priekšgalā apzināti klusē.
        Ja sieva ir ārste, bet vīrs nemediķis, tad pat tam netiek iečukstēts pat pus vārdiņš par to no kā šīs  problēmas ceļās.  

Infarkts nav pats ļaunakais , kas cilvēkam var gadīties ...

Kuku,ja veicīgi muksi,neviens infarkts nepanāks..

Ir gan minēts - "Sarkanais infarkts parasti rodas plaušās, jo infarkta vietā no paplašinātajām plaušu un bronhu artērijām plaušu audos iespiežas eritrocīti un plazma. "...

kuku,palasi Laumas ielikto info,par plaušām tur nekas nav minēts,tad nu jāmūk ir no tā..

Skrienot vēl plaušās infarktu dabūs ..

Andrej,un nevajag ar,no tā var izbēgt- skrienot..

Varbūt esi - tikai nepamanīji ...

Vēl nēesmu to piedzīvojis.

Dom,aju ka ta ir asinojosa reta sirdi kas ir atverusies,neesmu medikis,bet tads vismaz man priekstats par so slimibu

Tas ir brīdinājuma zvans , pirms DURVIS AIZVERAS !

Šausmīgi - viņus   nepamanīt ....

Infarkts (latīņu: Infaretus - piebāzts) audu pamirums kādā orgānā vai orgāna daļā sakarā ar asins pieplūdes pārtraukumu. Visbiežākie infarkta cēloņi: tromboze (asins sarecēšana asinsvadā), embolija (asinsvada aizsprostošanās ar asins recekli, tauku pilienu vai gaisa pūslīti, kas ienests no cita asinsvada) vai ilgstoša artērijas spazma. Embolijai savukārt pamatā var būt vēnu iekaisums (tromboflebīts), dažādas operācijas, kaulu lūzumi. Infarkts var rasties orgānos, kur anastomozes (savienojumi) starp artēriju gala sazarojumiem ir vāji attīstītas un nespēj attiecīgo orgānu pietiekami apgādāt ar asinīm. Infarkts visbiežāk rodas sirdī (miokarda infarkts), nierēs, liesā, plaušās, zarnās, galvas smadzenēs, kā arī acs tīklenē. Tas var būt dažāda lieluma. Pavisam mazus infarktus, ko var saskatīt tikai ar mikroskopu, sauc par mikroinfarktiem. Izšķir balto jeb anēmisko (bezasiņu) infarktu, sarkano jeb hemorāģisko infarktu un jaukto infarktu. Baltais infarkts rodas, ja kādā asinsvadā asinsrite ir pilnīgi pārtraukta; šādi infarkti visbiežāk ir liesā, sirdī un smadzenēs. Sarkanais infarkts parasti rodas plaušās, jo infarkta vietā no paplašinātajām plaušu un bronhu artērijām plaušu audos iespiežas eritrocīti un plazma. Miokarda infarkts un nieru infarkts parasti ir balts, ar sarkanu josliņu gar malām. Sarkanā josliņa izveidojas tāpēc, ka ar asinīm pārpildītie asinsvadi ir atslābuši un eritrocīti caur asinsvadu sienām lielā daudzumā nonāk infarkta apkārtnē. Infarkta sadzīšana atkarīga no tā lieluma un attiecīgo asinsvadu sānzaru sistēmas attīstības. Infarkta vietā pēc sadzīšanas paliek rēta. Infarkta bīstamība atkarīga no infarkta lieluma un no tā, cik dzīvībai svarīgā orgānā infarkts radies.
(info no Vikipedijas)

Tas ir pa nopietno

  Tas nav nekas labs! Tici senai  mediķei!!!

Izklausās šaušalīgi .... labi , ka nezinu kas tas ir   .