NESANĀK!

Hm, es mīlu sevi, bet man nav POFIG! Tad, kad ir pofig, tad jau citiem uz tevi arī ir pofig... mans vienīgais POFIG ir uz to, ko citi par mani padomās..., bet visā pārējā - nē, pilnīgi noteikti neesmu no vienaldzīgajām.  

  Tās, kuras grasās būt par Žnnām D,Arkām, šis nebūs tas labākais teiciens! Pilnīgi noteikti! Bet, ja Tu mīli sevi un sev tuvāko, nākas pabūt POFIGISTEI! Tu vari raudāt, vari smiet, bet- tā viš i...

no sliktajiem:)

No kā tad tā pasaule būtu tik steidzamā kartā jāglābj ar glābšanu?

galvenais lai visi vienlaicīgi pēkšņi nekļust par pofigistiem, kas tad glābs pasauli.

Kaut kā ar gadiem tas pofigisms progresē!

Reizēm der un pat ļoti. Manā saprašanā tās pofigisma lietas kaut kur sasaistās ar tā saukto - veselīgo egoismu... Ne ar izlekšanu no ramjiem, vai vienaldzību, bet ar patiesu vajadzību- izbrīvēt sev to pleķi, kurā vari justies , darboties, būt .

Tango, ir lietas un lietiņas, kuras, neesot tai pofigistei, jā- kaut, ejot pašai pret sevi un  liekot sev tai būt, vsp nesagremot, ne tā??? Žēl- nav tagad laika, lai iesaistītos diskusijā. Bet- tā nu tas ir.

...tas nekas labs nav... tu vari daudz ko laist garām, bet vienaldzīga jebkurā gadījumā nebūsi...

Protams, ka jābūt!!!! Un- ne tikai reizēm vien.