Ir jauki, ka vēlies parūpēties un pabarot sievieti. Taču tā ir tikai daļa no  dzimuminstinkta izpausmes iespējām. Un , patīk vai nē, tā galvenais uzdevums ir- nodrošināt sugas izdzīvošanu... Tā kā- ar gastronomiska prieka sagādāšanu cauri vien netikt.
Un par to, ko nosauci par perversijām- starp diviem mīlošiem cilvēkiem, ar abu piekrišanu un interesi notiekošais- nav  maucība.. Perversijas ir pavisam kas cits.

Bravo,veselais saprāts ir uzvarējis!

Vispirms- nekas- NEKAS!!!!!- Lauri, nav maucība, ja to vēlas ABI;

Jā, uzrakstīts skaisti- par saullēktu, zivtiņām, romantisku gādību....Un- tici- nav neviena- NEVIENA!!!! cilvēka uz šīs zemes, kas nesapņotu par ko tādu!!!!! Noliegdami, bet- sapņo. Tā nu tas ir.

Jauki.Lai spēks visu īstenot dzīvē.

Apbrīnojamās pārvērtības ir notikušas - Lauris ir miris   Lai dzīvo Lauris !

Ta,tev jau sakas romantika.Malacitis.Ja tas butu burvigi,svaigi kupinatas zivtinas,un romantiska milas deka.Burvigi.

Ķīniešu nacionālie svētki, Albert   

nu Valentīndiena tādi bodnieksvētki vien ir,lai stutētu Ķīnas ekonomiku

Romantisms dziest, prakticisms pārņem vadību. Nevajadzēs nemaz ilgu laiku, lai Valentīndiena visiem asociētos ar Lielo f--k

paklau Lauri,izlasot Tavu gara darbu mans mīļums man noprasīja,vai tas vecais perdelis nav zilais,nu toč,tu tak te izrunājies tā it kā mūžā dzīvu sievieti nebūtu redzējis...

Ezerin vai tu tiesam tam visam esi izgajis cauri (perversijam0

To mirkļu dēļ
Tik vērts ir dzīvot,
Kad laimīgs esi ...
Pa īstam laimīgs esi ...
Kad mirklis apstājies
Tik tuvu...,
Ka jūti to kā laika elpu.
Un satraukts bijībā
Tu elpo mirklim līdz,
Un esi dzīves pilns un prieka.

Tu esi laimes mirklis pats ...

Tik tādu mirkļu vērts ir dzīvot.

Un tas ir jāpiedzīvo
Kaut vienu reiz.

Un tad ...

Par spīti visam,
Kas apkārt tev
Tu tieksies dzīvi
Piepildīt un svinēt
Ar mirkļiem šiem.

....iekurināt vēsā rītā krāsni, tā paagrāk, lai malkas sprakšķi sasilda pasauli tur , arā, lai sasilda telpu, kur ar tiko manamu smaidu uz lūpām , saldi snauduļo mīļotā sieviete...uzvārīt kafiju, lai tās smarža saplūst un savijas ar krāsns siltumu...ar tikko jaušamu pieskārienu noglāstīt viņas matus, tā viegli un trausli, kā vēja pūsma smaržīgā vasras naktī...ar lūpām pieskarties viņas pierei, bet tikai pieskarties, lai viņai liktos, ka krāsains taurenis pārlidoja , ar spārnu pieskaroties...
...un viņa noteikti pasmaidīs, jo zinās- kāds viņu noteikti mīl...vismaz šorīt....

Pietiktu ar karstu, smaržojošu kafijas tasīti pie gultas-arī jau daudz no vīrieša puses......

nav jau Latvijā daudz upīšu,kur ir zivis,un vēl mazāk,kur drīkst likt murdu,varētu jau arī tā vienkārši-izvārīt oliņu,sasmerēt maizītes,uzvārīt kafiju.Bet ideja jauka

Nožēlojami.