Meitenes lasa pasakas, tic prinčiem baltos zirgos. Ir laimīgas savā nezināšanā. Un tad pieaugušo pasaule ar skarbu roku norauj rozā Bārbijbrilles, un iemet skarbā realitātē, kur prinču gandrīz nav, un tie daži, kuri sastopami, vai nu mīl viens otru vai paliek par krupjiem. Kāpēc tāds kultūršoks?
Vienkārši, meitenēm vajadzēja pasaku lasīt līdz beigām. Pēc frāzes "Un tad Princis apprecēja Pelnrušķīti" ir rakstīts - "Pasakas beigas"
Atslegas vārdi: dzīve38631, attiecības38723, attieksme3443, pasakas.0
Svilpis L. 9. feb 2012. 20:47Tāpat ir ar puišiem...Tikai viņi retāk to izrāda un retāk par to raud.
soins t. 9. feb 2012. 20:27Mazas meitenes vēl nezin, ka pieaugušie nedzīvo pasakās
alberts d. 9. feb 2012. 20:18nu vienkārši,tāpēc ka vioas vairs NAU MEITENES...
Vineta K. 9. feb 2012. 20:14Katris pats savas laimes kalejs.Pieaugot,vaig saprast,pasaka ir pasaka,bet dzive reala.Ja vienreiz apbdedzinies,tad nakoso reizi jabut uzmanigakai..........................
aina b. 9. feb 2012. 20:13Katrai sava laime lemta. Kas vienai laime- otrai nelaime.
Dzēsts profils
9. feb 2012. 20:11es par to neko nezinu
Dana D. 9. feb 2012. 20:10No liktens neizbēgsi .
jautrite b. 9. feb 2012. 20:08ko nu katrai Laimes māte ielikusi šūpulī
Dzēsts profils
9. feb 2012. 20:04izrādās ka princis nav nekāds princis, bet gan maskējies "čurka'' kas meklē naivo pelnrušķīti fiktīvajām laulībām, tad nu kad panācis vēlamo - pasakas beigas
Ineta L. 9. feb 2012. 20:02Parasti uzķeras uz "Un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi".