Caur visu mūžu draiski izsmaidīt, kad nopietnība dziļi slēpta sevī....
8. feb 2012. 00:46
Caur visu mūžu draiski izsmaidīt,
Kad nopietnība dziļi slēpta sevī....
Gan draiskuļot , gan vieglus jokus dzīt....
Ak, cik es ilgi nepazinu tevi !
Bet tad uz mirkli priekškars pašķīrās
Un nokrita no manām acīm aklums -
Aiz vieglā smaida sāpe guļ ka lāsts.
Un joka vietā rūgtums aizžņaudz kaklu.
Uz mirkli tik...Tad atkal aizcirsts ciet
Bij priekškars nevis skatuvei , bet acīm.....
Cik briesmīgi - pa dzīvi smejot iet
Un savu sāpi citiem nepasacīt.
/Jānis Sirmbārdis /
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzive38631, attiecibas38723
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vineta K. 8. feb 2012. 15:08Labak,klusi sevi turet,neka apkart skali izteikt.
Vasilijs P. 8. feb 2012. 09:25Ja vel uznemusies atbildibu par garigi slimu cilveku-tad vispar toppa!
Vasilijs P. 8. feb 2012. 08:41Selenai Gomessa seviski spilgti spiegu sizeti-NASA,Fords...
IEVA I. 8. feb 2012. 08:39Vasilij, Tu esi neatkārtojams, paldies..
IEVA I. 8. feb 2012. 08:37Mazā Kaija, lasu dažādus dzejniekus , bet J.Sirmbārdis it viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem.Viņam ir ļoti sirsniņu skaroša dzeja/Patīk.
Vasilijs P. 8. feb 2012. 08:23Kurs advokats Tev ieteica?Pat nepasakot-sapratu.Ideali!
Vasilijs P. 8. feb 2012. 07:51Nelauj manipulet ar mazuliem.Diez vai-labak saudze veselibu-ne treso!
Kurzemniece E. 8. feb 2012. 01:47Sirmbārdi lasi?
IEVA I. 8. feb 2012. 00:52