…diemžēl dzīve nav ne grāmata, ne kino. Tā gadījās arī man – taurenim/lidonim, kuram likās, ka viņš ir mīlējis (nu, kaut mazliet, kaut vai īsu brīdi, bet tomēr…) līdz uzdūrās uz tā (kā pats domā) īstā, nu, tāda - kā apcer grāmatās – vienīgā.
Viņš mani atrada pats un pats ietina savos tīklos (bet, varbūt es pati sapinos), un es pirmo reizi mūžā aizpeldēju …aizlidoju, jo viņš teica, ka tā drīkst, ka var un vajag…un pirmo reizi dzīvē es nepretojos, lai gan vajadzēja…aij kā vajadzēja! Vajadzēja, lai pasargātu sevi............
Atslegas vārdi: ....26
Dzēsts profils
28. jan 2012. 23:24dzīve, ir grāmata, kuru raksti tu ar savu roku,likteni, un neviens cits
uz V. 28. jan 2012. 21:55Ļaut lai partneris iet, -arī ir sava veida jūtu pārbaude... Ne vienmēr nelaižot otru būsi pārliecināts par patiesām saustarpējām attiecībām... Viss skaistāk, kad neviens necenstos spēlēties ar partnera jūtām... Ja tev labi paliec un neaizej...
Dzēsts profils
28. jan 2012. 13:00Pieredze veidojas ne tikai no patīkamiem notikumiem un darbiem , bet arī- no kļūdām. Galvenais- apdomāt- kas tad īsti bija ne tā, un citreiz uz šī grābekļa vairs nekāpt.