Tu vari sirdīgs būt,
tu  vari apvainoties,
vienalga, esi draugs vai rads:
es nevaru šodien pie tevis doties,es vēlos būt viens pats.
Ne tikai vēlos,
man jābūt vienam -
sākās kauja ar baltu  lapu.
Varbūt tieši šodien mana lielā diena -
neroc man kapu!
Varbūt tieši šī ir tā sengaidītā,
pēc kuras es gadiem jau tiecos.
Es nevaru aiziet,
es nedrīkstu aiziet,
kad pār  baltu  lapu liecos.
Un, ja tu vēlies patiesi būt draugs,
klusē - neizliec mānīgās mīnas.
Balta lapa ir briesmīgs kauju lauks -
kauja  pašam tur jāizcīna.

/Harijs Skuja /