Es te jau labu laiku vadu mājās ar ieģipsētu kāju. Pa ielu iet bīstami, ārā neeju, dzīvojos pa māju. Aiz gara laika vairāk pievērsos Amigoslendai. Un man kā "Miermīlim Vērotājam"  no malas sāka palikt garlaicīgi. Jā, garlaicīgi.
Nu , kas te interesants, ka viens dragā savas "nekadnebeigušās pubertātes" radītos murgus, cits nozākā sievietes kā tādas, cits uzdod jautājumus uzdošanas pēc un atbild arī, atbildēšanas pēc.
Pastā saņemu tik daudz vēstuļu no meitenēm, nu labi, ne no meitenēm, bet no viņu ķermeņa daļām gan Ko tik visu nefotografē un nesūta.
Ir daži, kuri tiešām raksta un interesanti. Ir daži dzejdari, kam vajadzētu jau spārnus plašāk plest, nevis te mīcīties. Daži mēģina risināt svarīgus sabiedriskus un politiskus jautājumus, bet tie kaut kā atsaucību nerod.
Es jau arī te esmu , reizēm ko pajautāju vai uzrakstu, bet Amigoss nav manā asinsritē, kā vairumam.
Kā izklaide Amigoss reizēm ir interesants, bet tā... varbūt vajag vairāk  padomāt, ko, par ko un kā raksta.