Man jau Kūkolīt ko Man ta neko tikai tam puncim

Ako neko,Tev suņu daudz?

Kūkolīt,nekā nebija.Tagad nāksi līdz un par sodu sargāsi pīrāgus no mums.Kā nekā garš ceļš ejams.

Atnākt jau Mairit problēmu nebūtu ja vēl kalna galā uguns deg Aiziet tik viegli nebūs gan tik ar manu svētību

iešu nokaunēties, bet savaldiet gan to spītnieku

Es jau patiesībā padomāju tikai par sevi...man jau žēl palikās, ka visi gardākie pīrāgi tiks atkal Ako

tad mēs nogādāsim taisni tev...tu tik gaidi,lāpas uztaisi,lai ceļu redzam arī naktī,tēju uzvāri

Vai tik Tu Kūkolīt   negribi pelēcīti barot  

Kūkolīte gudra.Ako neko būs mierā,ja pie viņa uz pasaules mali,kaut bez pīrāgiem,tāda skaista meita atnāktu ciemos.

izvēlies tak pareizos kaimiņus, lai nav ar maziem puncīšiem jādalās

Tur kaimiņu nav

Es jau varu pagaidīt lai jau tam mazākajam pirmajam tiek tam puncītim

Tā jau mēs viņus aiznesīsim kaimiņam.Tev jānāk pretī.

nu es gan laikam necepšu...es jūsu saceptos pīrādziņus varētu aiznest kaut kur un pa ceļam labi noēsties

Tikai labi silti iepakojiet pīrādziņus,ka neatdziest No pasaules līdz pasaulsmalai   vismaz trīs stundas pa neskartu sniegu

Raisa,ko nu par samaksu.Mēs tik viņa spītību ārstēsim.

Ako neko,bet kā tad Tu tos pīrāgus ēdīsi,ja mēs Tevi bučosim.

bariņš meiteņu ar groziņiem pa sniegu brien,nes pīrādziņus.. par nešanu mēs pat varam prasīt samaksu,vai ne?

Nesajauciet Lūdzamas atdresātus Ar pīrāgiem– pie punča Ar bučiņām– pie manis  

Kū kolīte,iesim bariņā pie tā Ako Neko punča.Tomēr drošāk.