Kad vītušas puķes, ziedēja vāzē,
Kad papiross puspīpots dziest,
Kad izlijis ūdens no sasistās glāzes
Un ielijis acīs toties,
Tad ņem arī vāzi un drumslās to sasit
Un lausku pie vēnas sev liec.
Tu varēsi sajust, cik skaudri un asi
Pēc asinīm tavām tā kliedz.
Ņem lauskas un viņam tās nomet pie kājām,
Un spītīgi projām ej.
Jo dzīve nav dīķis,nav domāta vājai,
Vien stipra to pārpeldēt spēj.
Kad griezīsi krūtis pret brāzmaino vilni,
Kas tevi pret klintīm grib triekt,
Tev apvāršņi atkal būs mirdzuma pilni,
Par dzīvību atkal būs prieks.
Ja glāze ir pušu, to nevajag aiztikt.
Ar valgumu, skropstās kas trīc,
Ir muļķīgi vītušās puķes ir laistīt.
Vien spīts tādā brīdī mums līdz.
/ A.. Imermanis /
Atslegas vārdi: dzeja18355, attiecības38723
Dzēsts profils
23. jan 2012. 14:11Galējības man diezgan nepatīk,tāpēc es par vidusceļu.
Dzēsts profils
23. jan 2012. 11:14...cerība mirst pēdējā,bet man jau liekas,ka galvenais nepalikt muļķos gaidot.....
IEVA I. 22. jan 2012. 22:46Visam savs laiks un vieta,Nodarbes man ir pietiekami , brīžiem liekas , ka pa daudz, blogu apvienoju ar darbu ka atelpas brīdi. Savs laiks ir arī literatūrai. Dzejolis tika rakstīts no klades, tāpēc varēja būt arī kļūda
jautrite b. 22. jan 2012. 22:38un Immermanis bija Anatols,tas tā -precizitātei
jautrite b. 22. jan 2012. 22:37Imermaņa velīnā dzejā daudz no viņa slimības un traģiskā likteņa,diezvai šī dzeja vērta ,lai to lasītu,un vēl svētdienas vakarā.Neņemot pārnestā nozīmē-man uz Ziemassvētkiem uzdāvināja brīnišķu acāliju.pēc dažām dienām konstatēju,ka ziediņi sāk vīst,leju tagad uz šķīvīša 2 un pat 3 reizes dienā,jo telpa silta-zied-nu ļoti skaisti.Varbūt vajag pievērstieskādai optimistiskākai nodarbei.Man reizēm patīk palasīt Šveiku.....
Dzēsts profils
22. jan 2012. 21:41Apbrīnoju cilvēkus, kam ir laika rakstit dzeju, lasīt citu sarakstīto un iedziļināties tajā visā!
Vineta K. 22. jan 2012. 21:21Ceriba mirst pedeja.
Aleksandrs V. 22. jan 2012. 21:11Cerība vienmēr mirst pēdējā......
Dzēsts profils
22. jan 2012. 21:063