Sešu lappušu garais sīkā rokrakstā tapušais «Paziņojums Latvijas Republikas vēsturnieku komisijai», kura saīsināts variants bija publicēts «Latvietis Latvijā» 17. numurā, valsts prezidenta kancelejā saņemts š.g. 5. maijā un iereģistrēts ar Nr. 3123. Prezidentes padomniece vēstures jautājumos Elga Zālītes kundze š.g. 18. jūlija rakstā (numur 1967) apliecina, ka mans lūgums «Paziņojumu» nodot vēsturnieku komisijai un kopiju prezidentei izpildīts.
       Aizgājušajos divarpus mēnešos vēsturnieku komisija nav izrādījusi vēlēšanos uzklausīt manas liecības. Vai tiešām, līdzīgi prokuratūrai, viņi rakņājas Maskavas archīvos naivā cerībā atrast patiesības graudus?
       Varu iedomāties, kā prokuratūra lād čekas un čekistu pārcenšanos drošības vīru apšaušanā pēc Otrā pasaules kara beigām. Vājš mierinājums ir 700 lapaspušu spīdzināšanas un dauzīšanas rezultātā tapušo protokolu kopijas. Tikai kopijas ar ļoti niecīgu ticamību. Tās nav ne liecības, ne dokumenti. Čekas nošautie neliecina. Uldis Strēlis taču savu slēdzienu deva. Nopietnu, pārbaudītu. Bet mūsu gļēvuļi par katru cenu grib sagādāt upuri Vīzentāla centram.
       Pretēji prokuratūrai, vēsturnieku rīcībā ir simtiem un tūkstošiem dzīvu liecinieku, taču šie kungi savā uzpūtībā netur par vajadzīgu ar viņiem aprunāties. Labāk kontaktēties ar ārzemju lietpratējiem, kas savas zināšanas smēlušies antihitleriskās koalīcijas augstskolās! Nav pamanījuši, ka šo vēsturnieku zināšanas pilnībā sakrīt ar viņu sabiedrotā PSRS vēstures skaidrojumu. Viedokļi apskaužami saskan.
       Izmantojot pārspīlēto un pagurušo polītiķu varas snaudu, aktivizējušies latviešu tautas ienaidnieki. Savā stulbumā tā pārcentušies, ka faktiski piketē pret integrēšanos, parādot, ka nevēlas runāt valsts valodā utt. Divus vakarus pēc kārtas TV «Panorāmā» uzstājās Nils Muižnieks un laimē starojošā Eižēnija Aldermane. Mans televīzors palika vesels tāpēc, ka nemēdzu istabā glabāt ķieģeļus. Pārsteigumā kļuvu gandrīz mēms, dzirdot nekaunīgos aicinājumus pasteidzināt latviešu tautas bojāeju - atdot tiesības mūsu svētajā zemē valdīt šeit nelikumīgi iebraukušajiem cīvilokupantiem.
       Vai tiešām abiem minētajiem sākusies smadzeņu distrofija, kas prasīt prasās pēc ārsta - psīchiatra palīdzības?
       Vai žīdietes Ždanokas nemitīgi organizētie piketi neliecina par plānveidīgu darbību mūsu tautas pakļaušanā krievu verdzībai? Tiek izmantots Saeimas atvaļinājums un no premjera A. Bērziņa panākts vieglprātīgs solījums pieņemt Eiropas standartiem atbilstošu valodas likumu. Eiropa taču 50 gadus nebija okupēta, un tā nav pārpludināta ar pamatnāciju nīstošu okupantu bariem. Piedevām A. Bērziņš apsola veidot kaut kādu integrāciju veicinošu iestādi.
       Savus kaimiņus igauņus cenšamies panākt tautsaimniecībā, bet nepamanām, ka igauņi prot glābt savu tautu no pārkrievošanas. Š.g. 15. jūlija «NRA» publicēts V. Hermaņa raksts: «Kāpēc Tallinā nerunā krieviski?». Dzelžainā igauņu nostāja padarījusi «mīkstus», pat piesardzīgus, visus neapmierinātos aicinot atstāt valsti. Šādu paziņojumu saņēmis pēdējais krievu līderis Igaunijā Oļegs Morozovs. Daudzi krievi pat mainot savus «nepiemērotos» uzvārdus un vairoties no krievu sabiedrības. Bet mēs?
       Dīvaini ir «LL» pēdējā numurā lasāmie uzbrukumi L. Inkinam par grāmatu «Baigais gads». Arī tas ietilpst pašreizējā krievvalodīgo akcijā par varas atgūšanu. Grāmatas «Baigais gads» nozīme ir nenovērtējama. Pārliecinājos pagājušajā vasarā, parādot šo grāmatu Kanādas tiesnešiem latvieša E. Podiņa lietā. Kanādieši bija satriekti un brīnījās, kāpēc mūsu valdība šo grāmatu nepiesūta visām pasaules valstīm.
       Diemžēl, vienīgie pretspara devēji pašreizējai krievvalodīgo aktivitātei ir Kluba 415 jaunieši. TB/LNNK vadoņi bezrūpīgi bauda vasaras atpūtu un izliekas latviešu tautai draudošās briesmas nemanām.
       Nesen «NRA» bija publicēta statistika par presē, TV un radio visbiežāk pieminētajiem. Pirmajā vietā, kā jau parasts, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Man gan uzmanības un slavas apreibusī kundze jāapbēdina. Mana statistika liecina, ka visbiežāk pieminētais ir Austrālijā dzīvojošais latvietis Konrāds Kalējs, kura notiesāšanu izmisīgi pūlas panākt visi mūsu varenie. Jāiztop taču Vīzentāla centram. Pretēji rīkojas Krievijas prezidents Putins, nekaunīgi cenšoties glābt dzīvu cilvēku dedzinātāju V. Kononovu, kaut viņa vaina neapgāžami pierādīta.

J. Freimanis
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/31_59augusts/lapa4.htm