Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. Apturi manu brūkošo torni, tas būvēts no sapņiem, ar cerību statņiem un atmiņām izredzētām. Apturi manu bēgošo sirdi, apturi mani, apturi mani, vai dzirdi? Apturi manu bēgošo sirdi, apturi mani, apturi mani ilgi... Apturi manu rietošo sauli. Tai zenīts par īsu, ar siltumu īstu un jūtām neatsaldētā
Atslegas vārdi: attiecibas38723
Vineta K. 11. jan 2012. 18:17Tu,pats sevi vari apturet,ja gribesi.
Dzēsts profils
11. jan 2012. 17:57apturēt vari tikai tu pats... neviens cits to nevar izdarīt!!!
Valdis m. 11. jan 2012. 17:44kadel man to darit
virdzinija r. 11. jan 2012. 16:53Nežēlo, pamet grimstošo kuģi, redzi cerība ar sapņu spārniem aptur Tavu bēgošo sirdi, uzticies, apstājies, ļaujies, lai cerība Tevi uznes mākoņu augstumā un virziens tad zināms - pretī saullēktam, pretī izsapņotajam, kur viss ir īsts, ne iedomāts, gan jūtas, siltums, saprašanās. Apstājies, apskaties apkārt - cik viss ir skaists un nepamanīts, arī ilgas elpu aizturēdamas noraugās rasainā pļavā, pār kuru uzlec silta saule. Apsoli sev, ka neļausi bēgošajai sirdij kuģot, jo tepat vēl daudz kas jāpārdomā, jāapsver un jāgūst atbildes, iespējams, ka pat jāpalīdz kādai citai samulsušai sirdij nepārsteigties, bet apstāties, ieklausīties, saprast...
Ewa S. 11. jan 2012. 16:41neko nezinu par notureeshanu...bet aptureet vinjsh var...:))
Vasilijs P. 11. jan 2012. 16:27Pirmais Odesas uzdevums...
kristaps P. 11. jan 2012. 16:19bet vai viņs spēj noturēt!?
Ewa S. 11. jan 2012. 16:14haha Kristap...Vasilijs spej aptureet visu :))
kristaps P. 11. jan 2012. 16:11ko tu ar domā?
Vasilijs P. 11. jan 2012. 16:08Ideali sapratamies-gluzi,vai Odesa.