Viņai
viņš meklēja mīlestību
bet tā atrada viņu...
ikkatrs viņu kopības mirklis
bija kā svētlaime
kuru nespēj aizvietot nekas..
pienāca brīdis
kad viņš sāka interesēties par viņas pagātni,
bet lieki -
tā nekad nav tik spoža kā vēlētos
tā nekad nav uzklausīšanas vērta
jo tās dēļ birst asaras
gaužas, ļoti rūgtas un sāpīgas
tās dēļ cieš viņa, jo viss draud sabrukt
kā kāršu namiņš - tikai lielāks -
celts no divu cilvēku sirdīm...
kuras kvēlo tieksmē pēc maiguma,
mīļuma, sapratnes, bezrūpības un ticības.
ticības, ka tu esi kādam vajadzīgs
kāda lolots un saprasts, lai arī ko tu darītu.
attālumam no mīļotās nav nozīmes,
jo mīlestība ir ne tikai aizraujošie nakts prieciņi
iekāre un apbrīna...
bet arī ticība, kas nepārprotami valda starp viņiem
par to, ka pagātne neatspoguļosies uz nākotni
par to, ka nebūs sānsoļi bezcerīgā cerībā sevi mierināt
par to, ka ka tevi kāds gaida un pēc tevis ilgojas
un ja nav ticības
tad nevar būt ne runas par mīlestību...
/dzejoļa autors Ivars Melecis/
Ewa S. 7. jan 2012. 14:26ceriiba paliek muljkiem..kaa pedeejais mierinaajums :))...
,,,jokoju..bet tas bija pirmais kas ieshavas galvaa :))
Inese B. 7. jan 2012. 14:24Aina , jau rakstīju , ka cerība ir ticības meita ..., ticības asnu kopjot , izaug cerības puķe ...
aina b. 7. jan 2012. 14:21Un kur paliek cerība?
Inese B. 7. jan 2012. 14:17Saprāts ar jūtām visbiežāk ir opozīcijā , Ewa...
Ewa S. 7. jan 2012. 14:16sapratam ar jutam jaiet roku rokaa.....:)
Inese B. 7. jan 2012. 14:14Man tuvs šis Remarka atzinums -
Cilvēku vārgais saprāts tikai pierāda, ka viņi ar saprātu vien nevar dzīvot. Cilvēki dzīvo ar jūtām – un tajās taisnībai nav nekādas nozīmes.
Inese B. 7. jan 2012. 14:11Ne ticību , ne mīlestību , ne cerību nevar aptaustīt , ieraudzīt ..., var tikai just ko siltu krūšu kreisajā pusē , kas kā motoriņš Tevi paceļ gaisos... , ticību var tikai apzināt , cerības putna spārns tikko jūtami noglauž dvēseli ,...tici , ceri - un Tu dzīvosi ...
Zaiga S. 7. jan 2012. 14:09nav gan pēc personīgas pieredzes,laimīgie kas tā domā.
Alise .. 7. jan 2012. 14:06..piekrītu , Ina!...īstas sajūtas var tikai izdzīvot!
Ewa S. 7. jan 2012. 14:06nu redz...tas ir tikai pienjemums par to radniecibu runajot..neviens mes nezinam kaa isti ir :)..un katrs tachu situacijas izdzivo savaadaak :)
Inese B. 7. jan 2012. 14:05Sajūtas nevar formulēt , Ewa , tās var izdzīvot ...
Ewa S. 7. jan 2012. 14:03Ina..ei nu sazin...kaa tur isti ir....kaa to visu var peiradiit??vai ir kaada formula kas mani parliecinaatu par sho radnieciibu???
Inese B. 7. jan 2012. 14:03Tā ir neatņemama mūsu daļa , Max ..., tā ir veidojusi mūs tādus ,kā esam ...
max m. 7. jan 2012. 14:02par pagàtni nerunàsim..
Inese B. 7. jan 2012. 14:02Cerība drīzāk ir ticības meita , Ewa ...
Ewa S. 7. jan 2012. 14:00ticiiba...Ceriiba...Miilestiiba..shis tris :)