Ar labunakt - jau diena atvadās;
ar labunakt - rimst putnu meldijas;
ar labunakt- jau krēsla laukus klāj,
jau pāri birzei vecais mēness māj.
Ej dusēt, draugs, ko tev vairs raizēs plakt;
ar labunakt !
Ver acis ciet,-miegs jaunus spēkus dos,
pa rožu viļņiem sapņi aizšūpos,
un kad jau miega skavās dusēs krūts,
dils vakardienas slogs - lai cik bij grūts.
Lai rūpju viešņa nenāk mieru zagt;
ar labunakt!
/Kārlis Jēkabsons/
1942.gads
AR LABUNAKTI......,, saldus sapnīšus.......,..
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
2. jan 2012. 20:35Nu,jā...vispār jau būtu laiks iet uz čuču...bet,vēl tikai piecas minūtītes
IEVA I. 2. jan 2012. 20:29Var jau iet vēlāk gulēt, un vēlāk celties, katrs ir savas izvēles priekšā
Dzēsts profils
2. jan 2012. 20:25Jums Amigoss palika onlainā...
Dzēsts profils
2. jan 2012. 20:20Paldies !.. tikai....., ja tagad iešu gulēt , tad jau trijos būšu augšā!