Negaidi mani šodien,es atskriešu miegā
Uz šaurām un ļoti lokanām slēpēm.
Caur taviem sapņiem kalnā un lejā
Pa visstāvākām  nogāzēm  braukšu.
Tie vārdi, no manis ko nomodā slēpi,
Stāvēs kaili kā bērzi sniegā.
Es steigšos tiem garām puteņu vējā,
Pa līkloču takām pēdas tev jaukšu.
Es  būšu tuvu, es tevi saukšu
Aiz tām pārslām, kas ,diezin   no kurienes dzītas  ,
Līpot skropstās, kritīs tev sejā.
Un tā līdz rītam,
Visu nakti , līdz ritam....
       /Lija Brīdaka/