Piekrītu Vivai ... Vispatiesāki esam nenovēršamības priekšā , kura skar mūs pašus ...

Viva Ro definéja visprecizàk,atvadas,personiigàs bédas,tie ir tie briizi,kad lûdzam Dievu viskvélàk...

Visas šīs daudzreiz dzirdētās frāzes liekas banālas ..., kamēr neskar mūs pa tiešo ..., tikai tad saprotam - tā ir ...
Lidosta un kāzas ..., atvadas vienmēr ir emocionālākas par prieku ..., arī prieks pēc atšķirtības ir pāriplūstošs , tas ir saprotami - par lidostām...
Slimnīcās lūgšanas ir dziļākas kā baznīcā ..., jā , tas tapēc , ka baznīcā domās vizualizējam to , par kuru lūdzam , bet slimnīcā viņš ir tuvu klāt , sataustāms , asinsbalss , kas pirkstu galos , lūdz līdzi sirdsbalsij ..., tāpēc ...

  Man jau liekas, ka - ja cilvēks ir patiess, tad vienalga- baznīca, slimnīca, lidosta, jeb morgs...

Max, pēc pieredzes varu teikt, ka tā ar ir... slimnīcā lūdzas no visas sirds un to patiesi ar vēlas ko lūdz...

"slimniicà patiesàkas lûgshanas,kà bazniicà".., tà fràze mani vairàk interesé..

noteikti-patiesums izpauzhas ekstremaakaas situaacijaas

nu nezinu gan...ikdienā tam nepievērsīsi tik vai tā tam tik pastiprinātu uzmanību ....bet nestrīdos...

Jā tu dzīvē esi patiess, ne aktieris, tad arī skūpsti un lūgšanas  būs patiesas neskatoties kur, ar ko tu esi...

nu līdzīgi...arī nelaimes ar tuviniekiem liek pārvērtēt attiecības

RR ir autor ties experts..:)
kk,tas skaidrs,bet gadiijums ar bazniicu?

otru vairāk vai mazāk novērtējam , ja viņa nav ilgstošāk līdzās...diendienā slīdot otram garām veidojās pieradums un zināma rutīna

fenderēta frāze.