Raisa,bet vai mēs to mācēsim.Raudāt no laimes dažkārt ir grūtāk.

Es jau par cilvēkiem ļauni nedomāju - atsevišķi pa vienam vai diviem kopā ņemot viņi nav nemaz tik ļauni kā lielā barā  

kuku,laime dazreiz ilgst veselu dienu

negribeetos tik slikti domaat par cilveekiem

Nu , laime parasti ir tik īsa . ka nevar paspēt tā kārtīgi izraudāties ...

Vispār, šo patiesību, no tava bloga -"Vienmēr atceries-sāpes maina cilvēku.Tāpēc nedari pāri citiem,kad tu negribi lai tie mainās. ", daudzi skauģi aizmirst šo patiesību pirms mēģina kādam iegriest, jo patiesais tā nolūks viņam gluži pretējs...    Kā jums šķiet?

oj,Mairit,esmu piedziivojusi tos kritienus,un saapiigus...vismaz dazaadiibai gribeetos paraudaat no laimes..

Raisa, ne vienmēr ,radot labus apstākļus, cilvēks izvērtē sevi.Dažreiz ir jānoliek kritiena attālumā,lai cilvēks sāktu domāt.

skatiitos melodraamas,paraudaatu,bet tas buutu vieniigais iemesls

Grūti būtu to laimi pienācīgā formā mūžīgi uzturēt ...

Vilni,varu teikt,ka rakstu savas izjūtas.Bet kritienus dzīvē esmu izjutusi ne vienu vien.Izvēlos vārdiņu- mēs,jo zinu,ka daudzi man piekrīt.Man nav grādu,bet cilvēks vēl neko nav sasniedzis pabeidzot augstskolu.Dzīve tik rāda,kas ir kas.

man patiktu mainiities no prieka,laimes

Nu, kritienus var gaidīt.Nav daudz drosminieku,kas leks nezināmajā.

Var jau arī priecināt - tad arī mainās ..

Vispār jau es izteicos par sevi, saskstot savu problēmas līdzību Račiņa dzejā un padomāju, -ja ir noticies ar diviem un dzeja rodās, ja kāds ar ko atpazīstamu iedvesmo un pie tā visa, tēma blogā. Vispār man jau patīk, kad cilvēki izsakās no sevis. Vispārināti izteikties visi mēs tādi te esam, pat ar grādiem, tas vairs nav interesanti...

Vari jau sāpināt,tikai neticu,ka mainīsies uz labo pusi.

Kritieni nemēdz būt pārdomāti vai ieplānoti ..., tie vienkārši notiek ..., toties - LEKT vai
ne - LEKT jau ir izvēle ...

Bet ja nu gribu lai mainās? Ko tad? Jāsāpina pēc iespējas vairāk?

Ilgi ripot ir kaitīgi - jūrasslimība piemetās  

Ja kritiens pārdomāts,tas jau vairs nav sāpīgs.