vismaz divreiz nedélà "izkaujos" ar savu kolégi,un dusmas pàriet loti àtri,péc tam atkal draugi,man loti paveicies

Nu re....jo esam cilvēki.....katrs savādāks, labāks, ļunāks, patiesāks......nu tādi esam

es taapat,pati nelecu uz eceezaam,bet smaidiit par nodariito paarestiibu es nemaaku.

Es esmu ļoti pacietīga,pat ļoti,bet ja mani izved no tās,tad nu sargieties.

Tam nepieciešams īpašz treniņš un talants diez kurā skolā to apgūst ....mums laikam vel jāmācās

nu ja,es taa nemaaku..

raisa....vai ne?

nu ne visi

Ga..ga///// smieklīgi.....vai cikte visi labiņi un mīļiņi......taisni asara nobira.....ņem kuru gribi, visi tādi ideāli

Puukainiit,reizeem tas nostraadaa,bet ja tevi garaambraucoss auto noslakstina no galvas lidz papeezies,tad es esmu dusmiiga,smieties man pavisam negribas,bet duuri pavicinaat vai nosplauties gribas gan

Smiekli un raudāšana ir līdzīgas emocijsa. Ja cilvēks spēj raudāt aiz laimes, tad jāspēj smieties dusmās. Smiekli ir veselīgāki par raudienu un iedzen apjukumā to, kurš līdz dusmām novedis. Tāpēc smieties ir dubultā jauki.

dusmojos loti reti,bet parasti raudu,ne smejos..

Nedusmojies,dusmas bojā sievietes skaistumu!!!...  

Tas ir ideālajā variantā , ja tās transformējas smaidā , Raisa , parasti pietiek , ja prot tās savaldīt .

apbriinoju cilveekus,kuriem tas tik viegli izdodas. mani gan nevelk smaidiit,esmu savaldiiga,bet visam savai robezai jaabuut

Sviežot prom , var kādam nejauši trāpīt .Labāk tās transformēt , ja izdodas - smaidā .

atkariba kadas dusmas un uz ko dusmojies

Melotu jebkurš kurš teiku, ka reizēm nedusmojas, bet reti kurš māk šis dusmas kontrolēt tā lai tās neviens nepamana, tā ir augstākā pilotāža. Vis vieglāk ir tad ja smaidi, smaidi par visu kas apkārt notiek, nu tā lāčuki dara Tāpēc mēs esam mīksti un pūkaini.

Ja nespej,piedot.Tad ko tu vari?