Izkūst vētrā pārslas pār vaigiem,
Piles uz leju gar kaklu steidz līt,
Kur no skārieniem tavējiem maigiem,
Miesa briest debesis iepazīt.
Tava smarža ik pūtienā virmo,
Ieskrienas vējš un kaisles pilns dveš,
Atceros skūpstus es tavējos pirmos,
Glāstiem līdzi ,kad locījās mežs.
Apģērbu noraut ik brāzma lūko,
Drudžaini ,tā kā to rāvām nost mēs,
Kad no kaislību ugunīm mūkot,
Mēdzām aizmirsties vārtrūmēs.
Izkūst vējā pārslas uz sejas,
Un kā vēsums uz sirdi līst,
Kur no tavējās vētrainās dzejas,
Saldi smeldzot, vēl rēta dzīst.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, attiecības38723, romantika76
Valentīna l. 12. dec 2011. 12:16
Ieva B. 11. dec 2011. 15:59
Dzēsts profils
10. dec 2011. 23:44
Inese B. 10. dec 2011. 11:25Skaista mīlestības dzeja , tāda smeldzoša ...
Frēzija v. 10. dec 2011. 00:12Vētru piedzīvot vasarā.... ir jauki, bet ziemā.... pietiks ar sniegpārsliņu deju.
slikts c. 9. dec 2011. 21:05Paldies par Nemo!
Dzēsts profils
9. dec 2011. 21:00...mani sauc - nekas ,
kā visus ,
tulkojumā zudušos reiz ...
sauc vārdā ,
vārdā sauc mani,
ja gribi - lai atsaucos es ...
Lana V. 9. dec 2011. 20:16Skaista un kaislīga dzeja , kā vēja brāzma , paldies !
Jānis P. 9. dec 2011. 19:45Vilnīti, vai tu nebūtu tik jauks, un nepaskaidrotu, kas tavā sapratnē ir prāta dziņas, dievišķais gars un bezspēka vētras stunda? Savādāk izlasīju trīs reizes tevis izveidoto teikumu un nekā nesapratu. Esi tik jauks...tas tak tevi neapgrūtinās!?
Kurzemniece E. 9. dec 2011. 19:31Līdzīgi reiz kāda virpuļa laikāRīgā pie staba turējos
raisa l. 9. dec 2011. 18:57mums te sniega veetra,biju ar suni staigaat,sasnigu
Dzēsts profils
9. dec 2011. 16:20Ai vētra,vētra
gribu māsa tava
es šovakar būt...
uz V. 9. dec 2011. 16:14Tikai bezspēka vētras stundā tevī atmostas dievišķais gars -caur prāta dziņām...
Dzēsts profils
9. dec 2011. 15:56Tāds vējš, kā dzejā? Tad skaidrs... Baidīties tad nav jēgas.
slikts c. 9. dec 2011. 15:51Man vējš patīk tikai tad,kad tas jau ir kļuvis tik stiprs,ka baidīties vairs nav nekāda jēga.
Dzēsts profils
9. dec 2011. 15:48Bet zini, Tāli, pastaiga vētrā ir visnotaļ interesanta nodarbe. Ej un cīnies ar vēju, soļi lēni, pretspēks gāž gandrīz gar zemi, taču Tu ej un ej...vējš aizpūš visas domas...Vēja terapija!
slikts c. 9. dec 2011. 15:40Lily es, iespaidīgi.Mēs esam tās piles ,ko vējš betona labirintos triec.
Dzēsts profils
9. dec 2011. 15:35Alise, ja ļoti gribi uz jūru, tad kapēc vajag kādu, lai aizved. Vientulības deva pie putojošas jūras arī noder
Dzēsts profils
9. dec 2011. 15:34Atkal pūš vējš ... Tā bija pavisam nesen...
Vasilijs P. 9. dec 2011. 14:55Sveiciens mazuliem-lai spelejas zem galda.