Kārtējais vakars, kad domas lidinās sazin kur, tik ne tur, kur tām jālidinās. It kā daru to, kas darāms (t.i., rakstu referātu), bet ik pa laikam pieķeru sevi, ka domāju pavisam par ko citu. Šitā es to referātu vēl ilgi rakstīšu...
Ja vien tās domas, kuras kavē rakstīt, varētu tā mierīgi nolikt plauktiņā, lai pagaida, kad man būs laiks tās domāt...
Bet nē! Tās neatlaidīgi, spītīgi laužas cauri lasāmajiem un rakstāmajiem tekstiem sporta metodikā...