Vadošie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komunikācijas zinātņu eksperti ir izstrādājuši agresivitātes indeksu, un tajā noskaidrots, ka populārākais agresīvais vārds interneta komentāros ir "kārt", kas saistās ar publiskām karātavām, portālu "Delfi" informēja RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.
Indekss turpmāk ļaus monitorēt interneta komentāros paustās agresivitātes intensitāti, sniedzot diskriminācijas un neiecietības komunikācijas analīzi Tiesībsarga birojam, vēsta Šauers.

Agresivitātes indeksa noteikšanas metodoloģija paredz agresīvu un aizskarošu atslēgas vārdu atlasi un to lietošanas biežuma noteikšanu internetā. Izstrādātā metodoloģija ļauj sekot līdzi sabiedrības reakcijai uz aktuāliem notikumiem virtuālajā vidē, atklājot, kuri notikumi un tēmas kuros portālos tiek visasāk komentēti, klāsta Šauers.
SAISTĪTIE RAKSTI
Tiesībsarga birojā atklās neiecietības monitoringa instrumentu 'Agresivitātes indekss'  (7) | 16. novembris 2011 06:36

RSU Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne stāsta: "RSU komunikācijas eksperti no vairāk nekā 50 000 komentāros izmantotajiem vārdiem atlasīja 900 latviešu valodas vārdus, kas izsaka emocionālo agresiju un neiecietību. Attiecīgie vārdi tika sadalīti trīs kategorijās – agresīvi, vidēji agresīvi un ļoti agresīvi vārdi. Katra no šo vārdu grupām tika integrēta noteiktā aprēķina formulā, kuru lieto LU Matemātikas un informātikas insitūtā izstrādāta IT programma, kas automātiski atlasa un izmēra attiecīgo vārdu lietošanas intensitāti interneta portālu komentāros."

Pirmie mērījumi veikti laika posmā no šā gada 28. maija līdz 30. oktobrim. Noskaidrots, ka emocionālā agresija ir reakcija uz atsevišķām ziņām, no kurām lielākā daļa ir par politiskajiem notikumiem vai ar politiku saistītiem cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs. Ļoti agresīvi komentāros tiek komentēti arī zaudējumi sporta sacensībās.

Kā liecināja mērījums, vislielākā intensitāte agresīvu komentāru rakstīšanā ir tieši brīvdienās, it sevišķi, svētdienu vakaros, kad izskanējuši iknedēļas analītiskie ziņu raidījumi, skaidro Rožukalne, norādot, ka komentāros bieži notiek tikai emocionālas agresijas paušana, pazaudējot saikni ar reālo notikumu, par kuru sākotnēji komentāri ir tikuši rakstīti.

Apkopojot desmit visbiežāk lietotos agresīvos vārdus, kolektīvajā apziņā var konstatēt daudz mītiskas un arhaiskas formas un sabiedrības vēlmi pēc linča tiesām, savukārt skaidro RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Vispopulārākais agresīvais vārds interneta komentāros ir "kārt", kas saistās ar publiskām karātavām, kas Latvijā netiek realizētas jau teju simts gadus.

Vārds "kārt" minētajā laika periodā ticis lietots 555 435 reizes. Tālāk seko vārds "uts" – 310 806 reizes, "šaut" – 296 917 reizes, "auns" – 269 912 reizes, "āzis" – 216 267 reizes, "sist" – 168 360 reizes, "ciest" – 151 686 reizes, "karš" – 131 191 reizes, "līķis" – 112 213 reizes un "āksts" – 106 583 reizes.

Lielākoties agresīvie komentāri tiek pausti pret trim objektiem – pret kādu konkrētu ziņas varoni, vienam komentētājam pret otru, kā arī pret konkrēto mediju, kurā ziņa ir tikusi publicēta. Interesants atklājums bija arī tas, ka nereti kā agresijas paušanas instruments tiek izmantots paša autora segvārds jeb "niks", tādējādi pieņemot jau noteiktu agresīvu virtuālo identitāti.

Rožukalne skaidro, ka diskusijas kultūra internetā ir nekonstruktīva. Komentāros ir savstarpēja apsaukāšanās, pašmarginalizācija jeb savas mazvērtības kultivēšana, kā arī agresija un neiecietība pret citādo.

Dažas pazīmes liecina arī par sabiedrības diskusiju formu pozitīvu attīstību. Agresīvie komentāri ievērojami samazinājās tieši vēlēšanu dienā, lai gan pirms tam tie bija ļoti intensīvi. Tas parāda, ka reāla konstruktīva darbība mazina agresijas līmeni virtuālajā vidē. Komentāros var arī konstatēt noteiktu klišejisku vārdu izmantošanu, kurus bieži lieto arī paši mediji un citi publiskās telpas pārstāvji. Tas nozīmē, ka viņiem ir iespēja ietekmēt sabiedrību arī konstruktīvas darbības un diskusiju veidošanā, uzskata Rožukalne.

Līdzīgi uzskata RSU asociētais profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks: "Indekss parāda, ka daži aktīvākie komentāru rakstītāji ziņu portālos jebkuru viedokļu apmaiņu var pārvērst savstarpējā ķengāšanās. Verbālā konflikta iespējamību arvien vairāk palielina arī politiķu un politikas novērotāju ciniskie vai skarbie izteikumi."

RSU speciālisti izstrādāja indeksa noteikšanas metodoloģiju, kā arī definēja indeksā iekļaujamos atslēgas vārdus. Projektā ir iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēki – Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Klāvs Sedlenieks, Ruta Siliņa un Ilva Skulte, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Normunds Grūzītis.

Projekts tapis RSU sadarbībā ar Tiesībsarga biroju un Frīdriha Eberta fonda sniegto atbalstu. Tieši Tiesībsarga birojs ir apņēmies realizēt pasākumus agresijas mazināšanai sabiedrībā un iecietības aktualizēšanā pret citādo.

Nākotnē iecerēts paplašināt agresijas indeksa mērījumu, iekļaujot tajā arī krievu valodu, tādējādi analizējot komentārus, kas pievienoti pie krieviski rakstošajiem medijiem. Agresijas indeksam tiks izstrādāta arī speciāla mājas lapa. Nākotnē plānots attīstīt arī vēl cita veida indeksus, kas ļautu analizēt procesus Latvijas mediju telpā un sabiedrībā, vēsta Šauers.


DELFI