Savādi - mums liekas, ka esam to cilvēku aizmirsuši, bet tiklīdz ieraugām, tad atkal zaudējam prātu.
Atslegas vārdi: Secinājums0
Lita L. 13. okt 2011. 13:16Manu prāt,jka ir klusējusi,tad lai ar tirpina klusēt.....
Dzēsts profils
13. okt 2011. 13:14jā jā, cik tos galvas zaudētājus nācies reanimēt, vēsture klusēs.
Dzēsts profils
13. okt 2011. 12:50
Lita L. 13. okt 2011. 12:46man tomēr liels prieks,ka nedomāju un nejūtos es viena
Aivars K. 13. okt 2011. 12:44tas ir rikai normāli.. ja cilvēks bijis to vērts, lai viņa dēļ no prāta šķirtos..p
Lita L. 13. okt 2011. 12:43...protams, pozetīvais...un tikkai......
Dzēsts profils
13. okt 2011. 12:38Kuš, kuš, kuš, bus labi...... bet ir arī tāda iespēja...
Aleksandrs V. 13. okt 2011. 12:36Te autore uzsver pozitīvo,nevis sāk šķendēt visu pagātni....
Dzēsts profils
13. okt 2011. 12:34Un vai tikai pozitīvā nozīmē...?????
Mārtiņš M. 13. okt 2011. 12:28svarīgs kāds ir "sausais" atlikums ieraudzīšanai... ja tā ir tikai kopistiska kafija padzeršana un pakavēšanās pāgātnē, uz mirkli, tas ir viens un kaut kas cits ja tas ir "prāta zaudēšana".....
Nikolajs B. 13. okt 2011. 12:25bivaet
Aleksandrs V. 13. okt 2011. 12:24tak jau,ka pozitīvi ! Tas tik nozīmē to,ka ataust patīkamie mirkļi un simpātijas....
Lita L. 13. okt 2011. 12:23...ja jau reiz zaudējam sakarīgu domāšanu....tātad,bija to vērts....
Mārtiņš M. 13. okt 2011. 12:20atkarība kaut kāda..
Lita L. 13. okt 2011. 12:17...bet tas tak pozetīvi, vai tomēr nē?!
Aleksandrs V. 13. okt 2011. 12:15....tas tik parāda to,ka atmiņa nav zudusi,un jūtas ņem virsroku pār visu pārējo.....
Dzēsts profils
13. okt 2011. 11:43Vai es kāds koka gabal, vai..... visai emocionāls vecītis...
Lita L. 13. okt 2011. 11:40..tad tomēr,...es tak neapgalvoju,ka vienmēt?
Dzēsts profils
13. okt 2011. 11:39Nuuuuuu - te tikai runa kā izpaužas..... un ko satiek...
Lita L. 13. okt 2011. 11:35Un Jūs sevi atskaitas no to daudzo saraksta.....?