Senākas pārdomas pēdējo Latvijas notikumu sakarā

4. okt 2011. 12:52

       Maldīties esot cilvēcīgi un no kļūdām varot mācīties. Diemžēl dažu labu reizi maldi un kļūdīšanās var novest pie visai nepatīkamām sekām. Tāpēc labāk, pirms kaut ko apgalvot, der visu kārtīgi pārdomāt un izanalizēt.
       Cik daudz gan nav dzirdēts klaigājam par sarkanās marksistiskās ideoloģijas tiesāšanu un aizliegšanu pat visas pasaules mērogā, sarīkojot kaut ko līdzīgu otrajam Nirnbergas procesam. Jāteic, ka šie maldi ir ļoti lipīgi.
       Kas to iesaka, aizmirst elementāru patiesību: nevar tiesāt akmeni par to, ka tas kādam ir trāpījis. Nebūtu jau nekas slikts, ja dusmu brīdī viss niknums tiktu vērsts pret akmeni. Sliktākais, ka tiek novērsta uzmanība no akmens sviedēja. Jebkura ideoloģija taču ir cilvēku radīts līdzeklis varas iegūšanai un noturēšanai.
       Nirnbergas procesā tiesāja ne tik daudz nacisma ideoloģiju, kā tos, kas šo ideoloģiju radīja, sludināja un darbojās tās vārdā. Kaut vai Rūdolfs Hess, ko notiesāja jau 1941.gada sākumā un līdz pat nāvei noturēja Špandavas cietumā, kur kopš 1971.gada viņš bija vienīgais ieslodzītais, pie kam visu šo laiku viņa apsargāšanai regulāri pēc grafika tika mainītas četru uzvarējušo lielvaru prāvās sargu komandas un apkalpojošais personāls. Kāpēc gan Hesu notiesāja tik bargi, ja viņš lielajā karā un slaktiņā nemaz nepiedalījās, bet, slepeni lidojot uz Angliju, loloja naivas cerības to novērst? Hesu tiesāja kā vienu no nacistu partijas galvenajiem ideologiem un Hitlera vietnieku.
       Tepat Latvijā neviens (ja neskaita Rubiku, kas šai godā gan pabija pavisam neilgi) no kompartijas bonzām, sludinātājiem, lektoriem, tieslietu darbiniekiem, cenzoriem – tātad noziedzīgās padomju varas ideologiem un propagandētājiem nav sodīts. Ne tie, kas laikus atteicās no savas pārliecības, ne tie, kas apmeta kažokus uz otru pusi, bet palika ilgu pārpilni par zudušiem laikiem, klusībā cerot uz to atgriešanos. Augstākās ierēdniecības aparātā, pat augstākajos varas un likumdevēju gaiteņos no viņiem taču čum un mudž!
       Tāpēc nevajadzētu pārmērīgi aizrauties ar akmeņu tiesāšanu, ja paši metēji, sveiki un veseli, jau tver pēc citiem akmeņiem. Vēsture tomēr mēdz atkārtoties, tikai jaunā variantā.

Pēteris Zvirbulis  
2000.g.
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/25_53julijs/lapa7.htm

Atslegas vārdi: polītika3025

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt