Mairitaa ...!   es nemsu viscaur ar spalvak noklats ...tik   atsvichas vietas   ...kaju stilbi ...muguras spura ...astes kauls ...   

Jauki uzrakstīts.Laimīgi mēs varam būt,ja paši to vēlamies.Arī bērni priecājas par visu jauno,ko ierauga viņu actiņas.Un kāpēc mums nepriecāties un nejusties laimīgiem.

Nekas nekas Maija .... neliecies treuceta ....runa vien taalak ..., mes tevi uzmanigi klasamies ...

Mairita,no sakāmvārda gan izriet,ka tā jātvarsta,bet dzīvojot apziņā,ka esi laimīgs ,tu ar laimi jau esi piepildījis savu esības telpu...starp citu -tas nav viegli un nāk tikai ar dzīves pieredzi...jo bērna pasaules uztveri mēs zaudējam pieaugot...un tad atkal mācāmies/ja mācāmies/to izjust...Ja paskatās uz mazu bērnu-viņš  jūtas laimīgs,jo nedomā par tādu laimi,bet dzīvo šim brīdim ar pilnu atdevi uz prieku,kaut tas arī neizslēdz brīžus,kad jāraud,bet arī raud viņš no sirds un pēc brīža atkal smaida,jo dzīve viņam šķiet skaista un brīnumu pilna...cik dzidri un laimīgi smejas bērns..tā ir kā visskaistākā mūzika prieka mistērijā,kas skan viņa smieklos....
Ai,atvaino,es te tikai tā drusku aizfilozofējos..:)

Es parasti vannā eju viena.Kam man citu netīrumi.Un ja vēl spalvains.Lai pa priekšu iet dušā.

galvenaijs uz pareizo pusi ..peldet ...pa straumi vaij pret straumi ...    ..bet pienemu ka tu esi dzakuzi ...sedi kopa ar kadu ...tikamu spalvaini ... tad saja zinaa teu viss kartibaa ...      ...galvenais lai burbuli daudz

Robčik,paldies par dziesmu.Kaut kas viņā ir.

Bet laimes mirkļiem taču ir kāds punkts,kur tas bijis.Un kāpēc nevar censties to atgūt.Ja man laimes sajūtu dod peldēšana,tad es taču varu peldēt.

....vispar jau .....neeee ...    ...lai ar kaa tas neizklausitos .

Ceru ka kāda arī gaida Tavu atnākšanu.

mairita .... laime nav vienā punktā, to nevar ne noķert ne saglabāt. Tai nav laika izjūtas. Nu jau sāku atkārtoties  

Tas ir taapat   kaa ar sermuli   ...vinu nevaig trenkat ...vinss pats atnaks ...   

Maija,laimi nav jātvarsta,bet jācenšas saglabāt laimes mirkli.

  Un vēl piebilstot Maijas teiktajam, ja mēs viņu vēlamies, mēs sevi jau esam nostādījuši pozīcijā kur viņas nav, un ja dzīvojam šajā mirklī, mūžīgi vēloties esem mūžīgi bez laimes.

Laikam agan .... Maija .

Kāpēcīt,to jau es arī vēlējos pateikt par tiem mirkļiem,un ja mēs viņus atlaižam un necenšamies atgūt,tad arī laimes mirklis vairs var nebūt.Varbūt Tev atkal būs savas korekcijas teiktajā,bet tā es saprotu šo sakāmvārdu.

Lasot sakāmvārdu rodas sajūta,ka tā laime būtu jāķer un jāspundē kādā lādē.... Man šķiet,ja mēs beidzot beidzam to laimi tvarstīt,tad tā nāk pati..

Neskaidrošu, nespīdēšu ... atceries tos mirkļus kad juties laimīga, to viegluma sajūtu, un padomā kas Tevi dara tik smagu, lai atkal izjustu to vieglumu ... tas viss pašai, tur ne ko nevar iedot un paskaidrot    

http://www.youtube.com/watch?v=IxxdZAjEdg8&feature=related          

Tev ,Kāpēcīt, paveras visas iespējas paspīdēt ar prāta spējām.Paskaidro man muļķītei pareizo laimes formulu.