Robčik,es pat apraudājos par tādu attieksmi no tavas puses.Bet modrību nezaudēšu,lai arī dzejā izsakies.

kāpēc jūra ir zila,

kāpēc lietus līst,

kāpēc zāle ir zaļa,

kāpēc balts ir krīts?

kāpēc dzīve tik grūta,

kāpēc mums asaras birst,

kāpēc uz pasaules

nevainīgi bērni mirst?

Nē nevajag sevi tā mocīt

lai citiem šis jautājums sāp,

kā gribi šo mīklu locīt

nevienam to neatrisināt.

Robčik,kas tad īsti ir- sviests vai margarīns?

ES neesmu dakteris.Mums te ir citi dakterīši.

Tik sviestaina dzeja pār lūpām nāk

Tik sviestaini vārdi tiek pierakstīti,

Bet katrs jau raksta ko prot un ko māk.

Paņemu kladi un domāju rakstīt,

Par dzejnieku taisos es kļūt.

Sprūk pirmās domas...

"iet rīts basām kājām pa rasaino zāli,

dvēseļu spogulī staigājas ēna

ēna kā ēna

bet spoguļu nav...

rasa ir zudusi,

Diena ir nākusi.

Nesteidzies, brāl.

Jo viss vēl nav beidzies.

Rīt atkal būs rīts

Un atkal būs rasa."...

Jēgu pats nezinu,

bet labi gan skan.

Lai jēgu meklē tie, kas to prot

Mans darbs ir barot.

Barot ar dzeju,

barot ar garīgi pārpilno pārgudro seju.

Jo dzejnieks nu esmu...

Te beidzas margarīns,

Un te sākas sviests...

jā tas varetu but   dakterit