Sēžu virtuvē sterilizēju burkas, kurās glabāšu sapņus kas šogad palikuši tikai sapņi. Plauktā tās rindojās, tas ir burkas, ar kaligrāfisku roku marķētas, 2010. gada sapnis par ceļu, 2009. gada sapnis par pieskāriena nojausmu. Liels skapis ir šķūnītī piepildīts ar dažāda izmēra burkām, dīvaini, bet tas arī viss, kas ir iekrāts no dažos desmitos gados. Šad tad es iegriežos šķūnītī lai izsmaržotu tavu nevainību, lai sajust pavasara vēja dvesmu. Tikai ir jātver biku burkas vāks un tu tur esi,.