'' Viņa nokavēja ... nakts izkusa kafijas krūzē.
Domās iepinies naktstauriņš gaismas pievilts sērž. Neiekarojamie pils mūri laika zoba skarti ... sadrupa šodien, jo viegli.
Viņa nokavēja ... rīts, bija zudis gurduma mākts ... ''
Atslegas vārdi: lirika0
Alise .. 28. sep 2011. 11:38...šajos vārdos ...kaut kas līdz galam nepabeigts, nepateikts...neizjusts....
Man patika...
Juris K. 27. sep 2011. 19:49ja steidzās ,bet nokavēja ,tad ātri dod otro iespēju,
un no šīs reizes atšķir īsto mēnes gaismu
neļauj viegli rūgtuman grauzt tukšo nakti krūzē
lai sirds kā pils- lepna, stalta dod laiku vēl
lai gurdums neliek manīt ,jo viņa, redzi piekusdama steidzās
skatās rīts ar saules staru līksmi pretī nāk.
Dzēsts profils
27. sep 2011. 17:41ja ....... ......vina.....nokaveja
Dzēsts profils
27. sep 2011. 11:30Apkārtējā realitāte kapitulē sapņa par Ideālu priekšā. Ideāls ir stiprāks, tas tik un tā paliek dzīvs un nemainīgs, kaut arī daudzu apsmiets un vārdos noliegts.
Dzēsts profils
27. sep 2011. 07:10...jo tu nebiji vajadziigs.
Ewa S. 27. sep 2011. 00:46ljoti patika... ..kautkas ko labi izprotu..
Vilks V. 27. sep 2011. 00:27Patika noskaņa...