Reiz bija, kā pasakā, zem pilnmēnes abi, tumšā ezera vidū... Kur nikni vilki siro un pīles naktī kliedz. Kur lāči klaiņo un skaistas raganiņas ievilina apburtās teiksmu alās... Tieši pirms pieciem gadiem Dundagas ozolu mežotnē pazaudēju savu sirdi... Un nav vairs cerības reizs to atgūt...
Divreiz nevar iemīlēties, bet vai vajaga?
Atslegas vārdi: dzīve38631, kā pasakā0, mīlam vienreiz0
uz V. 14. sep 2011. 20:19 nu ko nu tur, darīsim ko varesim, visu dziedē laiks...
Dārzniece K. 14. sep 2011. 11:49Var un vajag mīlēt kaut trīs reizes....Nestaigāsi tak pa mežu visu atlikušo mūžu to nabaga sirdi meklēdams!..... Varbūt zemgales līdzenumā kāda meklē tieši tavējo sirdi?.....
Dzēsts profils
14. sep 2011. 10:58Pavirši meklējāt.
Dzēsts profils
14. sep 2011. 09:51Ko Tu?! Es pat 100x esmu "Mīlējis"!...
Dagnija L. 14. sep 2011. 09:20......nav tiesa...nedomā tā!!!!!
....cilvēks var iemīlēties no jauna,....tikai tā pirmā mīlestība vienmēr paliks atmiņā visciešāk........visu mūžu!
.........un noteikti vajag iemīlēties no jauna...jo tādu tavu upuru nevienam nevajag un Tev pašam nu vismazāk......neieprogrammē sevi uz vientulību!!!!!!.....ļauj tam visam iet...neturi vairs!!!!!...kamēr šī vieta sirdī būs aizņemta----citu būs grūti tur ielaist!
...lai Tev veicas!
Vasilijs P. 14. sep 2011. 08:10Aizliedzu apgrozities Britnijas kundzei vecu vecu sabiedriba.
Marika k. 14. sep 2011. 07:29Laiks dziedee!
uz V. 14. sep 2011. 07:24 Labai rìta noskaņai...:))