Dzeja prozā

25. aug 2011. 13:34


Latviskums

NAV tik vien kā gaiši zilas acis, zili ezeri, Zilais Kalns, tumšzili sili, purvi. Koka pilis, alejas, kokā griezti tēli, tautumeitas, dēli. Tik pat latviski ir izdrāzts Sprīdītis. Pagānisms. Elkdievība. EGO’ISMS, kokā uzdzīts Dievs. Ķēves un lāča dēli. Bara, bārabērni, pabērni, stipri cinīši. Un – Dieva Dēli.
Te nav Tie, «kas nespēj sagraut būri un rāda būra filozofiju ...» (Alberts Bels). Tie nav te iesūtītie, ieslodzītie, neizsūtītie. Te nav tā vieta, kur Tēva un Mātes tik trūkst, te netrūkst nekā un vienreiz PIETIEK...
Latviskais nav pierobeža, Latviskums – robeža. Latviskumam savs Telpiskums, pilns neredzamu dvēselīšu, spilgtu tālu uguntiņu, kvēlas, lielas sirdsskaidrības. Un tai nevajag liekvārdības. Mītiņu. Tas nav starpvaldību, divvalodības, ne krievvalodīgo terors. Neitrālas līdzāspastāvēšanas moratorijs, teorija. Spirts, slāpekļa esteris. Te valda dzīvās līdzdalības Ētika. Kas iesēta jau viensētu mīlestībā, viesmīlībā, atklātībā, dabiskumā, ne lai izdabātu, kalpotu kaprīzēm: Netīk šitā, nepatīk tā, ziniet, sevis labad, salasieties ... un lasieties... Pazūdiet no ceļa. Prom no acīm. Attopieties, atkopieties Argunas aizā. Izgaisiet kā dūmi un uguns.
Spēlējieties, uguņojiet, trenējieties, šķendējieties, gāziet kalnus, nolīdziniet līdz ar zemi, pārvērtiet tuksnesī vai plaukstošā dārzā. Sasniedziet pasniedziet Visaugstāko Kultūru, pakāpieties, paskatieties – augstāk. Jūsmojiet, slavējiet, SODIET SEVI PAŠI. Neuzņemieties lieko, ne kam nevajadzīgo virs’ vadību. Dubultatbildību. Dubulto pavalstniecību, pilsonību. Slogu, nastu, Krustu, Kristus ciešanas. Prasot tik un Sludinot, neģēlīgi gļēvi soļojot gar dižās Krievzemes Kremli, «apgleznojot» tā sienas, sekojot tā lozungiem. Tātad patīk! Atspīdiet. Izkūstiet dedzībā, izplūstiet Karstumā. SAVIENOJIETIES.
Viss šķiet netīrs, noziests, sasmērēts, lopisks, sākot, ieskaitot un beidzot ar nacionālismu...
IESMU VAGONI, ... –ismu kaudzes, liesmu kalni. Kas nepieciešams Spodrībai, tālredzībai, gaismai, godībai? Tik vien kā latviskums. Viss, kas laikiem cauri velts, noberzis sev lieko, tuvinoties ritam, tāds pats Likums, demokrātiskums, praktiskums, kāds rodams katrā tautā, darba tikumā, ritumā. Tad, lūdzu – te tas ir: konstantums, konstitūcija, konsekvence, Satversme. Sakne un Galotne. Abējādi labi. Pret ko visi ... ismi, ar uguni uzspiests, meklēts, un godam nopelnīts sods. Par laikā nepārmantotām vērtībām, Nepastāvīgumu. Truli Mieti ar uzasinātu galu, kas netur līdzās Galam un Sākumam.
Laiks iet, apstākļi mainās. Tālums nav kļuvis tuvāks ne par sprīdi. Kļūst arvien šaurāk. Ne garām paiet, ne pabraukt, ne stingru soli likt. Iznākums redzams. Biežās kvantitatīvās pārmaiņas. Nepārtrauktie labojumi. Pastāvīgie grozījumi. Klibo kvalitāte. Kaut kā būtiska pietrūkst. NAV īstās SABIEDRĪBAS.
Dzīvnieks nomaina kažoku, cilvēks izlien no ādas, izmet līkumu, atgriežas, strauji apsviež otrādi, dara visu pretēji, tāds pat paliek. Cilvēks un zvērs, abi zīdītāji, augstākā mugurkaulnieku klase. Viens – zālēdājs, otrs – cilvēkēdājs. Pasaules Māte zīdījusi, lolojusi abus. Kam nostrādā cilvēciskais faktors, kam – dzīvnieciskais, zvēriskais. Kas izšķirošais? ...Dziednieciskais.
Kas ir latviskums... Politika? Ticība. Reliģija. Filozofija. Veselības veids. Kultūra. Paražas. Raksturs. Cilvēku kopā nostiprinājusies rīcība. Dievišķā pirmsākuma un skarbās pirmatnības metiss. Skandināviskā doma, ēģiptiskā uztvere āriskā izpratnē. Indoeiropeiska saskanība. Pasaules Kārtība – haotiskajā NEKAS. Vides izstarotās gaismas atstarojums. Neredzēts, noteikts Pasaules skatījums, neapšaubāms redzējums, pozīcija, uzskats, salīdzinājums. ZĪMJU SAKOPOJUMS, Pareģojums. Visnopietnāk intriģējošs vēstījums, Gara Apzīmējums, piešķirts tituls. Spēks. Spēja. Valdība. Patstāvības LIKUMS, skaists, mierīgs, sakārtots, samērīgs, harmonisks tikums.
Tādējādi. NE izmirstošs somugru atzars, ne kristietisms, nacionālisms, ne nacionālsociālisms, komunisms... Tad ta skaistums! Pirmatnējums apgarotā spēkā. Dieva tuvība. Kas Augstāk stāv kā Pamatlikums, labsajūta, miers, mājīgums. Ko dod ērtības un rada patīkamas apkārtnes sajūta. Taktiskums, tautiskums, Labestība. Skaitliskums un statistika. Latviskums IR VALSTISKUMS. Un Runāt, Domāt, Darīt Latviski ir VALSTISKUMU APSTIPRINOŠS LĪGUMS.
Kultūrvēsturisks iztrūkums – latviskās Valsts Parāds.

Vilnis Raudsseps,
mākslinieks
Avots: http://home.parks.lv

Atslegas vārdi: dzeja18358

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt