Es pamostos taviem skūpstiem klāts,
Kā desmitiem rakstainām segām,
Vēl kaisles guns augumā saglabāts,
Ar kuru šonakt mēs degām.
Vēl tava smarža kā vīraks dveš,
No spilvena vaigs , ko skāris,
Un istaba visa viens ziedu mežs,
No tevis ,kas palicis  pāri.
Vien tavu spārnu vēziens maigs,
Ir redzams pa aizkariem klīstam,
Tu vienmēr aizej ,kad pienācis laiks,
Lai kādreiz nāktu -  pa īstam.
              /tālajs Sakura/