Reiz baravika lepni
Galvu slēja,
Tos zemākos, tos sīkos,
Viņa neredzēja.
Bet skaistums zūd,
Gaist lepnība
Un godkārība klusē,
Kad dzīve ieiet -
Rieta pusē.
Guļ baravika zālē,
Kuru nievājusi.
Pat sīkajiem - uz sevi
Uzkāpt atļāvusi.
Nu draugu daudz...
Sirds priecājas...
Ir skaisti dzīvot tā -
Bez lepnības!
(Brigita Debeļska)
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
savsem k. 22. aug 2011. 22:12...Un posts .
Ingrida X. 22. aug 2011. 14:03Nikita TheBest, nebūt negribot ne uzbraukt, ne- aizvainot.
Tev maksā par šito??? Tiem n-ajiem blogiem, bez seguma, un jautājumiem????
Man šķiet- neesi dumja, bet- ir taču iemeslas kaut kāds, kādēļ ļauji sev tādai kļūt????
Dzēsts profils
22. aug 2011. 11:01Kaut cepuri noturēt ir grūti,
kaut tārpi saēduši,
bet esu baravika,
un tas kautko nozīmē!
/fragm. no vēstules bērzlapītei/
Olga S. 22. aug 2011. 09:46