Kad ātrums liek pakrūtē kutēt,
Un motors zem vēdera dzied,
Tu noķer vēju mutē,
Un kādam uz lūpām svied.
Tu ielaid viņu matos,
Starp krūtīm ļauj ielauzties,
Vien mirklis un nemani pati,
Kā viņam jau atdodies
Tu ielaidi sevī vēju,
Lai kaisles kvēli tas dzēš,
Bet es, lai kā arī skrēju,
Es nebiju tavējais vējš.
Atslegas vārdi: dzeja18355, atdoties vējam...0
slikts c. 3. aug 2011. 16:55Pati jau diezin vai brauktu ar mani uz turieni,bet paldies,ne tikai skaisti,pat ļoti krāšņi un dievīgi skanīgi.Paldies,došos mājās ziedošs.
JAUKUMIŅŠ n. 3. aug 2011. 16:30Tāli Tev arī''seit ko skaistu !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Lily U. 3. aug 2011. 16:00Vējš kā skūpstu kurjers - skaisti ...
Valters Z. 3. aug 2011. 14:12
JAUKUMIŅŠ n. 3. aug 2011. 12:35..................paldies!
Dzēsts profils
3. aug 2011. 12:26skaisti......