Es piekrītu viedoklim, ka latvieši paši vainīgi, ka krievvalodīgie pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji nerunā ar mums latviski. Latvieši sava rakstura vājuma un stājas trūkuma dēļ šo problēmu ir ļoti ielaiduši un pieradinājuši krievvalodīgos pie tādas situācijas, kādu pašreiz varam vērot mūsu valstī.
       Latviešu situācija ir nožēlojama. Lai kaut kā sevi glābtu no kompleksiem, psihotraumām un pazemojuma, latvieši mēģina rast dažādus attaisnojumus savai rīcībai par valsts valodas nelietošanu. Katrā ziņā vieglāk ir sevi attaisnot vai novelt vainu uz citu nekā, par spīti tam, ka var rasties lielāki vai mazāki sarežģījumi kā sadzīvē, tā darbā, sākt censties runāt latviski.
       Šo latviešu vājo vietu krievvalodīgie lieliski izmanto un gandrīz pilnībā kontrolē situāciju Latvijā. Ja darba vietās tie drusku respektē latviešu valodu, tad sadzīvē tieši tādēļ, ka latvietis uzskata par savu pienākumu pāriet uz krievu valodu, krievvalodīgie ir valodas lietošanas noteicēji. Līdz ar to valsts valoda Latvijā de jure ir latviešu, bet de facto – krievu!?
       Šādā kaunpilnā un nožēlojamā situācijā nepieciešama plaša, ilgstoša stratēģija valsts valodas sakarā. Un no valdības nav ko gaidīt palīdzību, jo, gaidot brīnumus, latvieši var desmitreiz pārkrievoties. Katram latvietim, kam vēl mazliet ir pašapziņa un gribasspēks, savu iespēju robežās jāsāk šī cīņa par valsts valodas lietošanu savā valstī. Un tad arī valdībai nebūs citas izejas kā sabiedrības spiediena dēļ sākt rīkoties. Runāt ar civilokupantiem krieviski uz katra soļa un lamāt valdību, ka tā nepieņem likumus ir tikai pļāpāšana, populisms, enerģijas tērēšana.
       Ir jāizdara spiediens uz valdību, deputātiem un uz katru līdzcilvēku – latvieti, kurš padodas krievu valodas presingam, bet paralēli arī pašiem jārunā latviski un ar savu piemēru jāiedrošina citi.
       Kā viens no augstākajiem sasniegumiem šajā cīņā varētu būt uzvara pār savu runāšanu krieviski ar saviem kaimiņiem, kuri pieraduši, ka nerunājat latviski vismaz gadus desmit un esat atkarīgs no viņiem, jo kā nekā kaimiņš ir kaimiņš un bieži no viņu simpātijām daudz kas atkarīgs.
       Tā ar valodas lietošanu ļoti viegli pārbaudīt sevi: kas tad īsti es esmu par cilvēku? Personība vai reņģēdājs, kas trīc un visu laiku piemērojas civilokupantiem.
       Lai jums veicas, tautieši!

Ar cieņu,
Mārtiņš Balodis
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/22_50junijs/lapa7.htm