....... pastāstiņš iz dzīves .......
25. jūl 2011. 15:02
Deviņgadīgam puikam sirdsmīļa draudzenīte, kādu dienu viņi bij sastrīdējušies, kā man paskaidroja.....mēs katrs aizgājam uz savu pusi, jo nespējām vienoties par ceļa virzienu. Par strīdu gan man atklāja tikai pēc dienām trim, laikam vienam pašam tas palika smacīgi, vēlējās padalīties savos pārdzīvojumos. Gāja dienas......... klusums, kaut gan garastāvoklis mēdza viņu nodot. Ieminējos, ka viņa pienākums ir pirmajam meitenei uzzvanīt, uz ko kautrīgi..... nē nē. Šodien tā diena, kad jaukās Evelīnas balstiņa ieskanējās manā telefonā palūdzot Ričiju, pēc sarunas...... viņš starodams no prieka lidoja pie viņas
Radās jautājums, kāpēc stiprais dzimums kā mazs tā arī pieaudzis izvēlas labāk gremdēties skumjās, bet pirmais soli spert neuzdrīkstēsies....... kautrība....lepnums..... kas tas ir, kas liek šķēršļus?
Atslegas vārdi: dzīves līkloči.2
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Frēzija v. 1. aug 2011. 00:37 Zīds, paldies par jaukiem vārdiem
Ivar, klusums mēdz plosīt tikai dvēseli, tad jau labāk atteikties uzreiz
Tā jau laikam ir, Sonja un Antrai arī daļēji piekrītu
Dzēsts profils
31. jūl 2011. 11:06Deviņgadīgais Ričijs var būt laimīgs, jo blakus viņam esi Tu, Frēzij, ar savu mīlestību un sievietes dzīves viedumu...viņam būs ar ko dalīties gan priekos, gan tikt uzklausītam neveiksmēs...protams pirmās puiša patikšanas ir svarīgas, tomēr dzīves karuselī tās mēdz nākt un iet...
Paldies, Frēzij, svētdienas rīts kļuva vēl jaukāks!!!
Dzēsts profils
31. jūl 2011. 11:05Deviņgadīgais Ričijs var būt laimīgs, jo blakus viņam esi Tu, Frēzij, ar savu mīlestību un sievietes dzīves viedumu...viņam būs ar ko dalīties gan priekos, gan tikt uzklausītam neveiksmēs...protams pirmās puiša patikšanas ir svarīgas, tomēr dzīves karuselī tās mēdz nākt un iet...
Paldies, Frēzij, svētdienas rīts kļuva vēl jaukāks!!!
Luna
Dzēsts profils
29. jūl 2011. 23:30Piekrītu Antrai,bet klusībā būtu gatavs cīnīties
Dzēsts profils
25. jūl 2011. 21:53Cik mīļi, .. un cik- pa nopietnam, pa pieaugušam... Mazs puisis ir mazs topošais vīrietis, un kā jau visiem viņiem - arī mazajam čomiņam bija grūti pārkāpt pāri tai domai--- es taču gribu būt tas stiprais, drosmīgais, , bet- ja nu meitentiņš pasaka- neko negribu par tevi dzirdēt..bailes tikt nesaprastam , vai vēl trakāk- parādīties vājam ...
Frēzija v. 25. jūl 2011. 15:25Valdi, ja ilgi ļausi briest, kāds var paņemt pilnbriedā, zinu, ka Tu atbildēsi, ja jau tā, tātad nav īstā, lai iet. Nezinu.... bet gadās dažādi un to jau laikam nezin neviens, rīkojas impulsīvi.
Dzēsts profils
25. jūl 2011. 15:18jo mazāk sievietei mēs pakļaujamies, jo vairāk intriģējam viņas. tik vien. ne vienmēr viņai ir jāzin, ka esmu iemīlējies - lai nobriest
Frēzija v. 25. jūl 2011. 15:16Būs jāpajautā, kad atgriezīsies, kāpēc tik ilgi bij klusumā un nespēra pirmais soli....... ?
Dzēsts profils
25. jūl 2011. 15:13Domāju,ka tās ir bailes tikt noraidītam.