ta jau saka ka katrs dzeja saskata kaut ko citu,parsvara to,kas kuram tuvaks. Saja dzejoli runa iet par sapem un aizvainojumu, bet visi saskata ko citu....

Mācaties no Spīganās meitenes, ja gribi dzīvot iekš rozābrillēm >vnk nobloķē patiesības balsi> un vari turpināt pūderēt nevainības traktātu škīstības odai par godu...;D

Pagātni nevar aizvērt  , lai kā mēs to gribētu .

Ārija! Mēs abas esam uzticīgas vienam un tam pašam cilv.,

Manuprāt nekas nav jāaizver,tā ir mūsu pieredze no kuras mācīties.

Anne! Nu Tu gan sāc pa manai modei - vispirms met izaicinājumu un tad gaidi reakciju. ja reakcijas nav, tad uzprasies!    Starpība tikai, ka es to tā privāti piekopju, bet Tu - publiski. Hm, diez, ko tas par mums liecina?,,  

.....nevis drosmes,bet izpratnes uz dzīvi,kā tādu!!!

mes cilveki nemakam aizvert uz pagatni durvis,lai saktu jaunu dzivi,mums nav drosmes,tikt tam pari

Nu redziet,cik esmu briesmīga!

Jā,pašlaik ir durvis ciet!(pa īstam).