Kaut arī es nebūt nevēršos pret nerātnajām dainām,tās arī man patīk,es tikai gribēju teikt,ka tās ir divas dažādas lietas

Tām senākajām dainām ir pavisam cits spēks un sūtība...tās bija un ir atslēga uz mūsdienu cilvēkam sen kā pazaudēto pasauli,mēs pat īsti neapzināmies,ko patiesībā tās mums vēsta..

Visos laikos ir bijuši un būs romantiķi un praktiķi ..., katrs gan dzejā , gan dzīvē meklē sev tuvāko variantu .

Maija,mūsdienu dzejdari ir pavisam svaigi,vai tādēļ viņu gara darbi ir mazāk vērtīgi?(kaut gan,bieži vien,mazāk saprotami)

piekrītu,Ilze,mūsdienīgajai jaunatnei (lielākajai daļai)nopūtas un dainošana nav topā,lieki un nevajadzīgi....un,varbūt,viņiem ir taisnība....jēga tam visam,ja fināla iznākumam ir tikai divas iespējas,vai nu -jā,vai nu -nē

Un tomēr,tās ir krietni vien jaunākas...

Maija,Latvju Rupjās Dainas ir sakopotas un izdotas divos sējumos vēl pirmās Latvijas laikos,tā kā diezgan pasen....ja kas...

tad skuķi siena pļavās bērnus dzemdēja ................ daudz strādāja ........... un tās nieka 5 minūtes var arī kājās pastāvēt  

Pieeja savādāka gan..............daudz vienkāršāk un ātrāk!
(es te nedomāju pilnīgi visu jaunatni,bet lielāko daļu gan).

Vai Tu,domā,ka tās dainas sadainotas tad,kad nerupjās?

notiekās jau tieši tāpat,kā mūžīgi ir noticies,Ilze,tikai pieeja tam savādāka...

Kur nu vēl prastāk kā tagad notiekās?