Kad ēnas dārzā zogas,
Un skumjas ver ziedus ciet
Tu ieliec sveci logā,
Lai garām kāds neaiziet.
Bet likten’s-tam viss „gar kāju’
Viņš allaž mīl pajokot,
Es logam tam garām gāju,
Aklās vistiņas - spēlējot.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
13. jūl 2011. 19:44gaiļiem nav ko gar logiem vakaros vazāties, lai sēž laktā:)
Dzēsts profils
13. jūl 2011. 18:24To es par to likteni,dzejā
Frēzija v. 13. jūl 2011. 17:00....dikti nostaļģiski....man nepatīk.
Dzēsts profils
13. jūl 2011. 16:12Patīk
Liga M. 13. jūl 2011. 15:58Laba dzeja,liek aizdomāties.
Aivars K. 13. jūl 2011. 15:47dilaila, tev vienkārši ilgas es dzeja liekas tuva.. un tāpēc tu visur mēģini viņu saskatīt.. tas ir tikai loģiski..p
Dilaila L. 13. jūl 2011. 15:45Kāpēc man atkal šķiet, ka lasu Ilgas Es dzeju???
slikts c. 13. jūl 2011. 15:41Ja Tu to nopietni,tad tas tā nav,nu galīgi ne uz to pusi.
Dzēsts profils
13. jūl 2011. 15:36Cik gan Tu esi nežēlīgs.....
Dzēsts profils
13. jūl 2011. 15:27nu ko pieturēšos pie tās sveces un gaidīšu to nākamo garāmgājēju
Vasilijs P. 13. jūl 2011. 15:24Milzigais Latvijas zinatnieku ieguldijus Eiropas aspekta.