Tais brīžos,
kad nospiež tveice,
kad no sapņiem raudi
kad ne visai veicas,
vīnu dievišķo baudi
un vasaru...,
kaut caur asarām.
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Frēzija v. 12. jūl 2011. 12:57Esmu vasarā un baudu
Dzēsts profils
12. jūl 2011. 12:22..un es turpat paturpināju Tavu domu , ka jāizbauda viss, kas dzīves kausā liets , jo tikai tā mēs spējam novērtēt - īsto buķeti ...
slikts c. 12. jūl 2011. 12:16Ja šodien dvēselē snieg,tā ir laba zīme...pavisam drīz tur palu ūdeņi trauks.Dabā,mums visapkārt, nav nekā cita ,kā vienīgi svārstības(šūpoles),un pēc melnās svītras noteikti nāk baltā.Kā jau tikko komentārā (kaut kas par "narkotikām")rakstīju,ja ilgstoši atrodamies viļņa galotnē,zemapziņa pati izkārto,lai pabūtu lejā.
Dzēsts profils
12. jūl 2011. 11:59Dvēselēs snieg , neatkarīgi no gadalaikiem ..., tā vnk notiek ...
Dzēsts profils
12. jūl 2011. 11:38