aizlido blogi
kā dzērves rudenī-
kāšiem lido,
pa vienam...,
zīle no ozola
iekrīt ūdenī
un mēs-
uz ziemu skrienam,
tuvāk ļaunumam,
skaudībai,naidam...,
savā tukšumā brienam,
tikai pa vējam
parāpot spējam ,
naktīs zaglīgi lienam,
ar dunci azotē
kā jau mazotnē,
tikai paņemt-ne dot...,
ar vieniem vienīgiem NĒ...,
gribēt palidot.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
slikts c. 28. jūn 2011. 11:06Jā,Mārtiņ,ja bez spārniem uzrāpjas pārāk augstu,var būt problēmas.
slikts c. 28. jūn 2011. 11:04Labi cilvēki parasti ir imūni pret negatīvo,viņi saprot,ka pasaule bez tā nevar pastāvēt.
Dzēsts profils
28. jūn 2011. 10:57Ja ziema,tad uzreiz ļaunums,skaudība un naids?...cik daudz negatīvisma...
Mārtiņš M. 28. jūn 2011. 10:56nav ko dirsties ja neprot lidot, sacija vārna kad zars nolūza un uz zemi nokrita visi pārējie kuriem nebija spārnu..
Vasilijs P. 28. jūn 2011. 10:55Pilniba uzticos ladijas Ga Ga kundzei-apzinos-uzdevumu saistiba ar Japanas Kodolagenturu-Izpildis.