Ja tā godīgi- cik esmu ar viņu runajusi un jutusi viņas personības , hmm, noskaņas- nu nav viņa ziedošanās fane. Tas  smuki skan, apgaroti, bet Rēzija ir sieviete vārda pilnā nozīmē. Tikai kā jau mākslas pasaules cilvēkam- ar dzives praktisko pusi iet tā pasmagi, un tad škiet, ka - nu labāk es aiztaisīšu acis uz to, ka kaut kā nav un iestāstīsu sev ( un visai pasaulei arī), ka mākslas vardā ziedošanās ir tas labākais ko var pasākt. Tā ir viņas izvēle- no diviem variantiem kaut kas... Bet pilnīgi piekrītu tam, ko Tu raksti- vīrieši tīri labi māk gan emocijas just, gan izpaust, tikai- savādāk nekā dāmas..

Rēzija sevi ziedo mākslai.Un nav viņai laika ziedoties vīrietim.Tā īsti mēs visi mācāmies mīlēt visas dzīves garumā.Sievietes cenšas biežāk izvērtēt notikumus ap viņu.Bet domāju,ka vīrieši māk mīlēt ne sliktāk kā sievietes.

Ja salidzinā  cien.aktrises teikto- ar viņas pašas dzives gājumu- tad nu ir kā ir ar to ziedošanos- nevienam tā štelle īsti vajadzīga nav bijusi. Vismaz- Rēzijas izpildījumā un saprašanā.Protams, ka vīriesiem ir no dabas ielikta  gan spēja mīlēt, gan emocijas kopumā...tikai nekad nevajag aizmirst- ka vīrieši un sievietes ir ļoti dažādi- visās izpausmēs.

skaisti pateikts, bet varbūt vispirms caur vecākiem, kādi pamati ir ielikti ģimenē.

To dzirdēt patīkami.Arī es esmu satikusi vīriešus ar lielo burtu.

Vui-tik nevajag padomāt,ka es par visām spriežu-pasarg!Ticu un ZINU-ir vairākumā patiesas,sievišķīgas,šarmantas un apburošas u.t.t

Un vīrieši arī.

...Sievietes nau launas ....es zinu  

Paldies.Prieks bija parunāt.UN tomēr tici sievietēm.Nav jau viņas tik ļaunas.

  Lai patiesi izdodās

Kādreiz es arī tā domāju.Bet esmu tomēr mīlējusi divreiz.Vairāk laikam nebūs spēka.Bet nekad jau nesaki nekad.

Mīlēšanās un mīlestība ir divas dažādas lietas.Sevi ari varu pieskaitīt pie vecmodīgiem,jo uzskatu,ka cilvēkam patiesi iemīlēt ļauts ir tikai vienreiz dzīvē.

Tur Tev taisnība.Ģimene ir svēta lieta.Bet gadās gadījumi,kad ģimenē tomēr nav tik labi.Bet tīši jaukties tomēr nedrīkst.

Un kādi otrie plāni?Nopietnās attiecībās,ja pāris,tad vienlīdz svarīgi viens otram,ja ģimene,tad kā trīsvienība-sieviete,vīrietis,bērni-viens kopums,bez kādiem otrajiem plāniem.

Tur tev varētu būt taisnība.Bet sievietes visas grib mīlestību.Pat stervas.UN lai mani kāda apstrīd.Nu neticu es,ka sievietei ir viegli mīlēties bez mīlestības.Varbūt es esmu vecmodīga.

Tādā variantā cerēt uz mīlestību arī ir cūcīgi.Censties izjaukt kādas attiecības lai izveidotu savas-uz tāda pamata nez vai var ko nopietnu uzbūvēt.

Es domāju ka sieviete tomēr cer uz mīlestību.Varbūt tomēr viņa pierādīs,ka ir labāka.Bet ir jāapzinās,ja vīrieša ģimenē ir bērni,viņa vienmēr būs otrā plāna aktrise.Pat ja viņai izdosies vīrieti dabūt sev.Ar to ir jārēķinās.Ja sieviete piekrīt materiālu labumu dēļ būt par mīļāko,tad tomēr viņa ir nopirkta sieviete.UN to es negribu savā dzīvē piedzīvot.Mīlestības dēļ var iemīlēt arī vīrieša bērnus,bet aprēķins ne pie kā laba nepieved.

Piedāvājums cūcīgs,bet atklāts-un ko sūkstīties kādai,kura uz tādu parakstās?Nekādas izmantošanas-abpusēja piekrišana.

Ir vaina arī sievietēs,bet vīrieši taču arī izmanto.Varbūt pat ļaunāk.Cik daudz šeit pat ir piedāvājumi no precētiem vīriešiem.Esi mana mīļākā.No sievas prom neiešu,bet būšu tev draugs.Ja parēķina,tad iznāk lētāk kā prostitūta.Pirmajās reizēs varbūt ir ziedi un šampānietis.Bet pēc tam?Gaidi,varbūt atbraukšu.Vai tā nav izmantošana?

Varbūt bailes kādam ziedoties un piederēt?Un cik tās bailes salauzušas citu sirdis un dzīves?