Kad tavā ziedā

Dziļi ieskatos,

Tur varu saskatīt -

Gan zilo debesi,

Gan sauli, zvaigzni,

Bet pašā vidū -

Koša zieda acs.

Tu esi debess

Gaišais starojums!

Tu dzīves rūpes

Aizmirst liec

Un, pagurušai sirdij,

Prieku sniedz!

Kaut zinu to,

Ka reiz tu noziedēsi,

Bet manā sirdī -

Vienmēr dzīvosi.

Vien tagad saprotu,

Kādēļ - Dievs lēmis,

Tev skaisto

-Neaizmirstulītes -

Vārdu dot.

(Brigita Debeļska)