Atlido sīka, maza

Prieka ziedlapiņa

Un pieskaras acīm.

Nu pasaulē raugās

Divi dzidri avoti,

Saulē dzirkstoši.

Nosēžas uz vaigiem -

Tur rodas divas

Valdzinošas bedrītes,

It kā tuksneša vidū

Redzētu oāzes.

Noglāsta lūpas

Un tās paveras

Gaišam smaidam -

Kā pusmēness

Skaidrās debesīs.

Bet, ja tā sirdī tiek -

Ne tikai dvēselei,

Bet visam ap sevi

Mirdzēt liek.

Kaut biežāk lidotu

Prieka ziedlapiņas

Un cilvēkus skartu !

(Brigita Debeļska)