mēs viens pie otra
tuvojamies lēnām
kā mēnesstari
kas uz krastu lās
kā divas ēnas
prom uz novakari
pār pielijušu pļavu lidinās
mēs viens pie otra
pierodam pa solim
pa brīdim sekundei
kā upe nogrimušam olim
tik liegi straumi pāri lej
mēs viens par otru
neko nezinājām
tur tālē sudrabs mirdz vai varš
mēs viens pie otra
tikai gājām
vien nojautām –
tas ceļš būs garš
mēs viens pie otra
arvien tuvāk iesim
kā miglā pāri ezeram iet vējš
tik uzmanīgi –
lai to vienu liesmu
tā otra - nenodzēš

       /tālajs Sakura/