Omona rīkļurāvēji, kas piedalījās muitas punktu demolēšanā, muitnieku nogalināšanā un valsts apvērsuma mēģinājumā nu «godam notiesāti». Var jau būt, ka visi nepiedalījās tiešā darbībā, bet to, ka šis formējums bija noziedzīgs, nevar noliegt. Noziedznieki tika cauri ar vieglu izbīli un nu var mierīgi dzīvot, jo vairāk neviena tiesa viņus nesodīs.
       Nezinu, vai sevi par pērkonkrustiešiem nodēvējušo zēnu nodarījums ir tik liels, lai viņus gadiem ilgi smacētu cietumā, nevarot laikus izskatīt viņu lietu. Ja viņu vienīgais noziegums ir okupācijas laika memoriāla spridzināšana, tad tas, ne tikai pēc manām domām, uzskatāms par labu darbu. Nedrīkst apgānīt nekādus kapu pieminekļus, kā tas notika atmodas laikā, bet nav vajadzīgs tāds spoks Uzvaras laukumā, kur interbļauriem un jūdasiņiem pulcēties 13. oktobrī. Ierosinu pamēģināt sarīkot tādu pat mītiņu 1. jūlijā, kad Rīgu no panikā bēgošiem sarkanarmiešiem un komunistu līdzskrējējiem attīrīja solīdie vācu frontes karavīri, kas nevienam pulksteņus neatņēma.
Osvalds Sahars
2000.g.
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/01_janvaris/lapa5.htm