tas ir daudz skaistāk
visam skaistajam pāri
to nevar aprēķināt
to nevar ar prātu zināt
to tikai ar sirdi sajūt... kā skāri
cerība tas ir būt ceļā
kurš vienmēr vienatnē ejams
tur vienaldzība pretīm veļas
un skauģi met akmeņus sejā
cerība tās ir krāsas
ko varavīksnē sējam
pelēkā arī tur prasās
grib lidot līdzi vējam
visi klusībā ceras
nekas nav bezcerīgs
daudzi jau neuzķeras
bet gadās - kāds slīkst
cerība visam stāv pāri -
tik skaisti tik dziļi skāri
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
26. apr 2011. 12:09Ar cerību mēs dzīvojam un daudzas lietas varam.....................
Dzēsts profils
25. apr 2011. 10:46...cerība vienmēr
ir ceļā uz kādu ,
ko sajūti -
kā cilvēku savu ...
Skaisti un izjusti pateikts , Tāli ...
Dzēsts profils
25. apr 2011. 08:58
Vilks V. 25. apr 2011. 00:39to nevar aprēķināt
to nevar ar prātu zināt
to tikai ar sirdi sajūt... kā skāri
Dzēsts profils
24. apr 2011. 22:59 vo vellos , kas tik negadās slīcējiem (bez vienaldzības un bez akmeņiem)
Dzēsts profils
24. apr 2011. 22:56Tāli, tas tiešām skaistajam pāri - tu manu sirdi skāri ar pelēko, kas jālaiž līdzi vējam, lai varavīksni tā vietā sējam. Kā saredzēt laikam un jūrai seju- jāprasa v'ējam? Paldies!
Dzēsts profils
24. apr 2011. 22:50...nez no kurienes ir radies teiciens,ka cerība ir muļķa mierinājums....neuztver personīgi,vienkārši pārdomas par tēmu.....vārsmas skaistas