Stāvu starp divām saulēm.
Viena – pie zilajām debesīm,
Tik spoža, ka acis nespēj
Tās starus saskatīt.
Otra – tepat uz zemes
Pie kājām mirdz
Un tajā - katru stariņu
Varu pat noglāstīt.
Tā – mazā mālēpīte,
Kurā raugoties
Sirds priecīga kļūst.
Bet vakaros, kad saule
Aiz apvāršņa dusēt iet,
Arī mazā mālēpīte
Ver ziedlapas ciet...
Sirds nepacietībā gaida
Kad uzausīs rīts,
Lai varētu atkal,
Starp divām saulēm,
Kaut brīdi būt.
(Brigita Debeļska)
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Ledija J. 22. apr 2011. 22:06Jauki un skaisti ,paldies,dzeja ir skaista
Dzēsts profils
22. apr 2011. 21:10Izveleties starp divam saulem spozako un neabdedzinatiesss ...
Prata vetras dziesmina ....
Luna L. 22. apr 2011. 19:20Paldies, Nikita, skaisti!
Frēzija v. 22. apr 2011. 18:09 Saule šodien priecē, bet māllēpes vēl naaaaaaaaaaaaav, bet drīz būs
Gundars Ī. 22. apr 2011. 17:44
Vasilijs P. 22. apr 2011. 17:42Atradisiet ar traktoriem mekleto Bezjablokovu..
Melnā M. 22. apr 2011. 17:21