man atkal gribās no visiem aizmukt
un savā pasaulē klusumu izjust
no steigas un lietām mazsvarīgām
kaut uz brīdi mazu paslēpties sevī
saņemt atbildes
uz jautājumiem vēl neuzdotiem
un lietu kārtību citu skatīt
un atļauties pieņemt
vien man saprotamo
un paskaidrojumus nevienam nesniegt
cik spēka sava mēs atdodam lietām
kas patiesībā nav mums vajadzīgas
un vienaldzīgi paejam garām
vērtībām mantiskā izteiksmē neatsveramām
mazliet vairāk būsim paši ar sevi
un citu pasauli saskatīt mēģināsim
un atbildes radīsim dvēselēs mūsu
jo patiesā gudrība paslēpta tajās...  (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23288, dzeja18355, dzīve38631, meditācija20
Medus M. 14. apr 2011. 12:19Tev sanācis reps! Piemeklē skaņas, vārdi ir ...super! Neskumsti, daudzi skumst....
sandija g. 14. apr 2011. 11:35TĀLI...ir lietas,par kurām skaļi nemaz nevar runāt...labākajā gadījumā tikai nesapratīs...
slikts c. 14. apr 2011. 11:11Skumji brīnišķīgi. Vai nākošos vēstījumus saņemsim pa tiešo(telepātiski) no kādas Himalaju kalna pakājes? Negribētos, ka ieej tik dziļi.Mums pietrūks šī romantiski smeldzošā un dvēseliski atkailinātā dzejas līnija.
                      Dzēsts   profils
                     14. apr 2011. 10:48Jauki! Tacu atceries ka pastav lidzsvars starp dveselisko un mantisko! Man jau paliek bail no sevis-parak ilgi uzturos sava sabiedriba! Naksies atgriezties sabiedriba jo citadi ...
                      Dzēsts   profils
                     14. apr 2011. 10:45Skaisti pateikts ..., paldies, Sandij !
                      Dzēsts   profils
                     14. apr 2011. 10:45Man arī gribas aizmukt un paslēpties.................paldies